Šovasar vērojams, ka šīs prognozes pamazām piepildās. Par MI nestajām pārmaiņām gan Latvijā, gan citur pasaulē diskutē daudzas nozares – sākot no informācijas tehnoloģiju jomas līdz sabiedriskajām attiecībām. Turklāt par to, ka MI nostiprinās sabiedrisko attiecību nišā, nesen uzvirmoja tik milzīgs satraukums, ka šķita - jau piepildās starptautiski tiražētais pareģojums: "Visa jūsu uzņēmuma darbu turpmāk veiks viens robots!".
Netiek noliegts tas, ka MI ļauj ekonomēt laiku un padarīt efektīvāku, piemēram, datu atlasi, bet vienlaikus pastāv bažas, ko formulējusi sabiedrisko attiecību eksperte Marija Vorkule: "Lielākais risks ir dezinformācija. MI var smelties informāciju no neuzticamiem avotiem, pat izdomāt faktus un skaitļus."
Te gan jāteic, ka tie cilvēki, kuri nav nedz fanātiski inovatīvo, virtuālo risinājumu entuziasti, nedz šo risinājumu tikpat fanātiski noliedzēji, bet izvēlas vidusceļu, jau sen apzinās, ka uz tehnoloģijām nekritiski paļauties nevar. Ikviens, kurš lietojis mašīntulkošanas programmas, zina, ka tās ļauj gūt ieskatu teksta saturā, bet parasti tomēr nevar nodrošināt literāri augstvērtīgu tulkojumu un reizēm arī pieļauj neprecizitātes.
Līdzīgi ir arī ar autotransportam paredzēto navigācijas risinājumu – tas daudzos braucienos var būt lielisks palīgs vajadzīgā galamērķa sasniegšanai, taču reizēm arī "nepamana" būtiskas nianses.
Protams, kāds moderno tehnoloģiju fans allaž norāda, ka zemas kvalitātes tulkojumi gadījās arī tajā laikā, kad tulkošanu veica cilvēki vispār bez digitālo risinājumu iesaistes, un ka, izmantojot kartes papīra formātā, braukšana pa svešiem autoceļiem un ielām vispār bija kuriozu pārpilna. Tā ir taisnība, un līdzīga pieredze ir arī par citiem procesiem, kuros XXI gadsimtā patiešām palīdz digitālās tehnoloģijas. Pirms digitālā laikmeta ir bijušas dažādas kļūdas, un arī patlaban kļūdas atgadās pat tajās jomās, kurās cilvēku darbu tehnoloģijas neaizstāj. Droši vien katram ir nācies sastapties ar maldinošām konsultācijām, haosu pasākumu organizēšanā un pretrunīgu informāciju projektu īstenošanas gaitā tad, kad viss atkarīgs vien no cilvēkiem, ne MI.
To visu ņemot vērā, tieši nepieciešamību pārbaudīt informāciju vajadzētu izglītības iestādēs sistemātiski mācīt skolēniem un studentiem, un, protams, nepieciešamību pārbaudīt informāciju vajadzētu nopietni uztvert arī pārējām paaudzēm – jāpārbauda ir gan tas, ko vēsta cilvēki, gan tas, ko piedāvā digitālie risinājumi.