Mūsu valsts tēla spodrināšana un popularizēšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārziņā, un jāatceras, ka jau pirms vairāk nekā gada valdībā tika apspriests LIAA sagatavotais ziņojums par Latvijas tēla ieviešanas stratēģiju. Tā paredz, ka Latvija jāprezentē kā valsts, kas ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus. Jāatgādina arī, ka aptauja, ko pērn oktobrī publiskoja LETA, bet veica LIAA sadarbībā ar SKDS, atklāja, ka mūsu valsts tēlu ārvalstīs par pozitīvu uzskata 38% eksportējošo Latvijas uzņēmēju, par negatīvu – 8%, bet par neitrālu – 50% respondentu.
Te gan jāņem vērā, ka interneta laikmetā, kad mēdz gadīties tā, ka viens impulsīvs ieraksts sociālajos tīklos rada plašāku rezonansi nekā mērķtiecīgi izplānota un sistemātiski īstenota kampaņa, valsts reputāciju var uzlabot vai pasliktināt ārkārtīgi dažādi faktori. Tāpat arī ir jāņem vērā tā ietekme, ko atstāj notikumi citur pasaulē.
Nesen Dienai bija iespējams pārliecināties, ka arī tūkstošiem kilometru attālumā – Dienvideiropā – cilvēki seko līdzi Maskavas izraisītajam karam Ukrainā un, uzzinājuši par Krievijas militāro spēku veikto Ukrainas pilsētu apšaudi, jautā, cik tālu ir no Kijivas līdz Rīgai, respektīvi, vai karadarbības atbalsis ir jūtamas arī Latvijā. Saprotams, ka Eiropas Savienības (ES) dienvidu dalībvalstu iedzīvotājiem maz interesē mūsu jaunās valdības veidošanas nianses vai Latvijas uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, taču karš pie ES robežas ir cita – vērienīgāka – mēroga aktualitāte, turklāt ziņās redzētās sagrautās Ukrainas pilsētas rada emocionālu līdzpārdzīvojumu un liek spriest par to, cik droši vispār ir ES austrumos – ne tikai Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs, Polijā un Somijā.
Uz šāda fona ir ārkārtīgi svarīgi, lai par Latvijas tēla veidošanu atbildīgās amatpersonas liktu malā mierīgākos laikos sagatavotos saukļus un tā vietā gan ES mērogā, gan arī globālā līmenī skaidrotu reālo drošības situāciju mūsu valstī, nepārspīlējot riskus, bet arī necenšoties apgalvot, ka viss ir tikpat rāmi, kā bija pirms desmit gadiem. Tāpat arī ir laiks beidzot saprast, ka jāatsakās no ilūzijām par Baltiju kā tiltu starp Rietumeiropu un Krieviju. Tuvākajā laikā ES austrumos nozīmīga būs militārās drošības stiprināšana, un tieši tas, nevis līdz aprobežotībai naivie apgalvojumi, ka «nemaz jau tik slikta tā Krievija nav», var mazināt ārvalstu investoru un tūristu bažas par apdraudējumu mūsu reģionā.