Jautājums, kas patlaban interesē sabiedrību, ir, kā Latvijas dzelzceļa (LDz) kravu pārvadājumus ietekmē Ukrainas nemieri?
Pašreiz Ukrainas nemieri mūsu darbu jūtami neietekmē. Indikācijas rāda, ka LDz varētu būt pat neliels kravu pieaugums saistībā ar to, ka Krievija pārtraukusi tranzītkravu sūtīšanu caur Ukrainu un mūsu ekspeditori jau strādā, lai piesaistītu tās kravas, kurām bija jāiet uz Melnās jūras ostām.
Tātad Ukrainas nemieru ietekmē kravu apjoms Latvijā varētu palielināties?
Jā. Protams, jāskatās, kā notikumi attīstīsies ilgtermiņā. Lielākā daļa no kravām, kas tiek vestas cauri Latvijai pa dzelzceļu, ir ogles - apmēram 35%, aptuveni tikpat - 35% - veido naftas produkti. Eiropai atsakoties no Krievijas oglēm - un šāds process notiek, pat neņemot vērā notikumus Ukrainā, bet gan tāpēc, ka Ķīna iepērk vairāk ogļu -, daļa kravu aiziet uz Tālajiem Austrumiem un mūsu reģionā ogļu kravu kļūst aizvien mazāk. Iespējams, ilgtermiņā ogļu kravu apjoma kritumu varēsim kompensēt tieši ar to kravu apjomu, kas no Ukrainas pārvirzīsies uz Latviju, piemēram, ar čuguna kravām.
Satiksmes ministrijas (SM) un citu valsts iestāžu nostāja liek domāt, ka Latvija tranzīta jomā aizvien nopietnāk raugās uz Āziju. Cik liela iespēja ir piesaistīt ievērojamu apjomu Ķīnas vai Vidusāzijas kravu?
Mūsu valdība gatavojas krīzes situācijai - ja nu uz Latviju tiešām vairs nenāk Krievijas kravas. Vidēji no visa kravu apjoma Krievijas kravas veido 65%. 25% veido kravas no Baltkrievijas, bet pārējie 10% ir citu valstu kravas. Šo - citu - valstu vidū līderes ir Lietuva un Kazahstāna, katra ar četriem procentiem, bet visu pārējo valstu kravu apjoms ir ap diviem procentiem. Protams, LDz nepatīk Krievijas kravu dominēšana, un mēs strādājam pie tā, lai piesaistītu pēc iespējas dažādu valstu kravas, bet reālā situācija ir tāda, ka patlaban tik lielos apjomos, kādu veido Krievijas kravas, citu valstu kravu vienkārši nav.
Tomēr kādas iespējamās alternatīvas tiek apsvērtas?
Meklējot alternatīvas, jāraugās uz Ķīnu, jo Ķīnas tirgus ir milzīgs, bet jautājums ir, kā Ķīnas kravas reāli piesaistīt. Tas, ko Latvija varētu piedāvāt Ķīnai, ir loģistikas centrs, jo mēs esam tranzīta ceļu krustpunktā. Latvija varētu būt labs distribūcijas centrs arī tāpēc, ka mums īpaša režīma ekonomiskās zonas ir gan trijās ostās, gan arī Rēzeknē, turklāt Latvijai ir arī opcija pa jūras ceļu kravas nogādāt ne tikai uz Eiropu, bet arī citiem pasaules reģioniem. Manuprāt, tieši tādam - būt par loģistikas un distribūcijas centru - arī jābūt Latvijas piedāvājumam Ķīnai. Pie šī jautājuma vēl jāstrādā, bet potenciāls ir.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 2.jūnija, laikrakstā Diena!