Tas nozīmē, ka 2023. gada pirmos divarpus mēnešus Latvija dzīvos ar tā saukto tehnisko budžetu, tas nozīmē, ka ik mēnesi varēs tērēt summu, kas līdzvērtīga vienai divpadsmitajai daļai no šā gada budžeta. Ašeradens gan mierina, ka: "Tehniskajam budžetam vajadzētu nodrošināt normālu valsts funkcionēšanu."
Lai gan šī nav pirmā reize Latvijas vēsturē, kad budžets kārtējam gadam tiek apstiprināts tikai attiecīgā gada sākumā, tomēr šoreiz situācija ir daudz savādāka, ko ietekmē ģeopolitiskie notikumi un ar tiem cieši saistītā enerģētikas un sociāli ekonomiskā krīze, kuras dēļ Latvijā jau sākam izjust arī ekonomikas recesiju. Lai gan politiķi, protams, mierina un mierinās sabiedrību, ka valsts un pašvaldības jau bez nepieciešamo funkciju un procesu finansēšanas nepaliks, tomēr nedaudz izbrīna, ka valdībai nepieciešams tik ilgs laiks, lai iesniegtu apstiprināšanai Saeimā jauno valsts budžetu.
Šobrīd neviens ekonomists vai finansists neņemas prognozēt ekonomikas attīstības scenārijus ne īstermiņā, ne ilgtermiņā, un šādos apstākļos kavēties ar valsts budžeta apstiprināšanu ir vairāk nekā dīvaini.
Nedrīkstam arī aizmirst – kamēr nav apstiprināts valsts budžets, identiskā situācijā ir arī ikviena Latvijas pašvaldība, tajā pašā laikā jau mēnešiem dzirdam pašvaldību bažas par izdevumu sagaidāmo pieaugumu gan pašu vietvaru funkciju īstenošanai, gan arī saistībā ar nepieciešamību sniegt atbalstu, tostarp finansiālu, pašvaldībās dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kuru finanšu situācija strauji turpina pasliktināties dramatiski pieaugošās dzīves dārdzības dēļ.
Politiķiem un ierēdniecībai nopietni jāizvērtē, vai ir normāli un adekvāti, ka, jo sevišķi vēlēšanu gados, valsts budžeta apstiprināšana būtiski kavējas. Tas, ka mainās parlamenta un valdības sastāvs, ir loģiska demokrātijas iezīme, tomēr budžeta projektu neizstrādā ne ministri, ne Saeimas deputāti. To dara ministriju darbinieki, kuri nemainās līdz ar ministru nomaiņu. Līdz ar to būtu apriori jāpieņem, ka valsts galvenajam finanšu dokumentam šobrīd ir jābūt gatavam nosacīti 90% apjomā. Ja tā tomēr nav un valdība tikai jaunnedēļ sāks diskutēt par "fiskālās telpas lielumu" un prioritātēm nākamā gada budžetā, tad, šķiet, valstī kaut kas nav kārtībā vai nu ar politiķiem, vai ierēdniecību