Lielo pārsteigumu laiks

Savukārt politikā pārsteigumu un negaidītu notikumu gan netrūkst. Spilgts piemērs ir Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit. "Ja pirms Brexit es domāju, ka pāri visam ir veselais saprāts, tad tagad es tā vairs nedomāju," nesen Latvijas žurnālistiem sacīja līdzšinējais izglītības un zinātnes ministrs, tagadējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kārlis Šadurskis (JV).

Turklāt patlaban par nestabilitāti liecina arī Brexit procesa līkumotā gaita.

Gan pēc Šadurska, gan pēc citu EP deputātu teiktā, pārdomas raisa arī Francijas nemieri, kas apliecina, no vienas puses, to, ka pat turīgās, vismaz pēc Latvijas kritērijiem vērtējot, Francijas sabiedrībā ir tādi cilvēki, kuri viegli iesaistās provokācijās, kas vērstas uz destruktīviem grautiņiem, bet, no otras puses, norāda, ka pat valstī, kas lepojas ar tik senām demokrātijas tradīcijām kā Francija, augstākā līmeņa amatpersonas sabiedrībai nepietiekami izskaidro sociālekonomiskus lēmumus.

Turklāt gan EP deputāti, gan politikas eksperti mudina neaizmirst arī Krievijas radītos riskus, kuru esamību apliecina gan Krievijas un Ukrainas konflikta saasināšanās, gan aizdomas par Maskavas lomu Parīzes nemieros.

Visai samezglota līdz šim ir bijusi arī politiskā situācija mūsu pašu valstī, un valdības veidošana nebūt nerit raiti. "Es nesaprotu, vai Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns gribēja vai negribēja izveidot valdību, jo, ja ir vēlēšanās vienoties par sadarbību, tad nevar sākt ar to, ka pārmet potenciālajiem sadarbības partneriem dažādus grēkus. Tāda darba kārtība "Pirmais punkts "Sadarbības partneru kritika", otrais punkts "Kā mēs kopā strādāsim"" nevar dot pozitīvu rezultātu," situāciju raksturoja Šadurskis. Līdzīgu viedokli pauda arī citi EP deputāti no Latvijas.

Ir skaidrs, ka ar politisko nestabilitāti būs jārēķinās arī turpmāk. Protams, tas nav nekas jauns, un, kā mēdz sacīt, ne tādi vien laiki bijuši, turklāt Latvijas iedzīvotāji kopumā ir pacietīgi un izturīgi. Taču, ņemot vērā ekonomikas neizbēgamos kāpumus un kritumus, būtu vēlams, lai brīdī, kad statistikas datu līknes vairs netieksies augšup, apliecinot izaugsmi, lēmumu pieņemšana atrastos saprātīgi domājošu cilvēku rokās.