Šāds secinājums tika pausts nesen notikušajā Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) un bankas Citadele organizētajā diskusijā.
Te gan jāpiebilst, ka savukārt nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati rāda, ka vismaz 50% mājokļu pārdevēju mēdz prasīt tirgus situācijai neatbilstoši augstu cenu un tāpēc pircējiem jāanalizē, cik adekvāta ir nolūkotā mājokļa cena gan tad, ja plānots iegādāties sērijveida dzīvokli, gan tad, ja ir interese par mājokli jaunajā projektā.
Kopumā no minētās diskusijas izrietošās atziņas kārtējo reizi izgaismo ar mājokļiem saistītās problēmas, kas mūsu valstī ir aktuālas gadiem, bet, kā mēdz teikt, tiek paslaucītas zem paklāja. Respektīvi, ir skaidrs, ka masveidīga iedzīvotāju pārcelšanās uz jaunajiem projektiem tuvākajā laikā nenotiks vismaz triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, jauno projektu pat Rīgā joprojām ir maz, bet reģionos nav gandrīz vispār. Otrkārt, jauno projektu cenu līmenis, ņemot vērā arī kredītu sadārdzināšanos, kas saistīta ar Euribor likmes kāpumu, ir tik augsts, ka šādi mājokļi ir pieejami tikai nelielai mūsu sabiedrības daļai. Treškārt, lai gan jaunajiem projektiem, salīdzinot ar sērijveida mājām, ir augstāka energoefektivitāte, mūsdienīgāki tehniskie risinājumi, lielāka vizuālā pievilcība un daudz citu priekšrocību, tomēr ir dzirdēts arī par nepilnībām, kas fiksētas XXI gadsimtā uzbūvētajās ēkās. Līdz ar to visai aktuāls ir jautājums par XX gadsimtā un vēl senāk uzbūvēto daudzdzīvokļu namu uzturēšanu tādā kārtībā, lai tajos būtu komfortabli dzīvot un lai šie nami nekļūtu par vizuālu biedu vai pat reālu apdraudējumu cilvēkiem.
LANĪDA un Citadeles organizētajā diskusijā tika akcentēta dzīvokļu iemītnieku, un it sevišķi īpašnieku, atbildība: "mājas jumts nedrīkst būt sāpīgs temats tikai pēdējā stāva iedzīvotājiem", bet zāliens zem logiem un pagrabs – tikai pirmā stāva iemītniekiem. Tomēr pastāv arī pie varas esošo politiķu atbildība par to, lai būtu spēkā tāds normatīvais regulējums, kas sekmētu daudzdzīvokļu ēku uzturēšanu kārtībā. Būtiska ir arī pašvaldību atbildība. Ja ar namu siltināšanu Rīgā veicas ievērojami sliktāk nekā vairākās citās pilsētās, Rīgas domei derētu uzdot sev jautājumu, kas, saimniekojot pilsētā, nav izdarīts pietiekami prasmīgi.