Jau iepriekš īpaša uzmanība tika veltīta 316. un 318. sērijas ēku balkonu drošībai, kā arī tika veikta 464. sērijas, 467 A sērijas un 103. sērijas ēku izpēte.
Kopumā secināts – lai gan sērijveida mājām, kuru mūžs mērāms daudzās desmitgadēs, ir trūkumi, tomēr nav pamata panikai, ka tūlīt visas šīs ēkas sabruks. (Ziņas par ēku izpēti var meklēt EM un Būvniecības informācijas sistēmas interneta vietnēs.)
Gan banku, gan nekustamo īpašumu nozares kompāniju dati rāda, ka ievērojama daļa mājokļu iegādes un īres darījumu joprojām notiek tieši sērijveida ēku segmentā. Tas, ka šīm ēkām aizvien ir nozīmīga loma, skaidrojams galvenokārt ar to, ka jaunu dzīvojamo ēku būvniecība norit nelielā apjomā un dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir augstas. Jāpiemin arī tas, ka iedzīvotāju pieredze rāda, – ne visās XXI gadsimtā būvētajās mājās viss ir ideāli, turklāt dažas ēkas, kuru vecums tuvojas 20 gadiem, arī sāk uzrādīt nolietojuma pazīmes.
Raugoties uz Latvijā īstenoto mājokļu politiku plašāk, vēl viens aspekts, kas jāuzsver, ir tas, ka pēdējās desmitgadēs jaunas dzīvojamās ēkas ir būvētas galvenokārt tikai Rīgā un Pierīgā, turklāt galvaspilsētā un tās tuvumā ir koncentrējusies arī mājokļu kreditēšana. Te būtiski ir uzsvērt, ka ne jau 100% apmērā tā ir bijis, jo, piemēram, dzīvojamo ēku renovācija dažviet reģionos ir noritējusi daudz jaudīgāk nekā Rīgā, tomēr domāšana kategorijās, ka ir divas pasaules – viena no tām Rīga ar Pierīgu, otra – pārējā Latvija –, bijusi visai izteikta.
Patlaban politiskajā vidē un kopumā sabiedrībā notiekošās diskusijas par mazo lauku skolu slēgšanu pievērsušas pastiprinātu uzmanību tai pasaulei, kas ir pārējā Latvija. Līdz ar to ir aktualizējies temats par to, kādas iespējas ģimenei ar bērniem, kas vēlētos pārcelties no pilsētas uz laukiem, ir tur atrast mājokli. Vai banku sektors ir gatavs kreditēt dzīvokļa iegādi, privātmājas būvniecību vai lauku mājas pilnveidošanu, ja īpašums atrodas 150–250 kilometru attālumā no Rīgas? Vai EM plāno izvērtēt sērijveida ēku kvalitāti nomaļajās, mazapdzīvotajās pašvaldībās? Vai jauno projektu attīstītāji redz perspektīvas ārpus Rīgas un tās aglomerācijas?
Šie jautājumi ir būtiski arī lauku skolu nākotnei, jo cilvēki no Rīgas uz reģionu nepārcelsies, ja tur nebūs atbilstošu mājokļu.