Pārējie acīmredzot reklamēsies vēlāk. Taču kopīgā iezīme šoreiz būs tā, ka izmaksu lielāko daļu par priekšvēlēšanu kampaņām būs iespēja segt no naudas, ko politiskie spēki būs saņēmuši no valsts budžeta. Atgādināšu, ka pērnruden Kariņa (JV) valdību veidojošās partijas ļoti ievērojami, var teikt – radikāli, palielināja valsts finansējumu Saeimas vēlēšanās 2% robežu pārvarējušām partijām, tātad pamatā sev, turklāt nosakot, ka to saņem jau no šī gada. Un arī gada sākumā budžeta naudiņu saņēma. Zīmīgi, ka tieši viens no valdošajiem politiskajiem spēkiem, kā pārstāvji Saeimā pielika savas rociņas pie finansējuma palielināšanas partijām, Attīstībai/Par!, pašreizējo priekšvēlēšanu kampaņu sāka pirmā un īpaši intensīvi.
Šajā sakarībā vairāk nekā jebkad iepriekš aktualizējas jautājums par to, cik korekta vispār ir kārtība, ka partijas par iepriekšējiem panākumiem saņemto naudu var izmantot nevis tikai, teiksim, biroja uzturēšanā, darbinieku algošanā, ekspertu piesaistei jaunu likumu radīšanas procesā u. tml., bet arī propagandai pirms nākamajām vēlēšanām. Jā, likumā tas atļauts, bet tā nav atbilde. Sanāk, ka daļu nodokļu maksātāju valsts budžetā ieskaitītās naudas partijas patvaļīgi sev piesavinājušas, atrunājoties ar pasakām par to, ka tādējādi būšot neatkarīgas, un nu izmanto to pašu nodokļu maksātāju smadzeņu skalošanai, ka tieši šīs un nevienas citas partijas ir tās labākās, par ko balsot atkal. Tas sāk mazliet atgādināt stāstu par ātrajiem kredītiem, kurus cilvēki ņem, lai samaksātu par iepriekš ņemtiem kredītiem.
Un nodokļu maksātājs šajā situācijā ir totāli bezspēcīgs – nekādi nevar noprotestēt to, ka priekšvēlēšanu laikā par paša naudu tiek zombēts ar nez kādas leiputrijas solījumiem. Pat tad, ja vīlies paša ievēlētajos, nu balsotu par citiem.
Jā, savulaik bija iniciatīvas arī par to, ka nevis iepriekšējo vēlēšanu rezultāti, bet gan vēlētāji paši nosaka, kurai partijai atvēlēt to nodokļu daļu, kas nonāktu partijām. Tas tika noraidīts bažās, ka nodokļu maksātāji, kam nav vēlēšanu tiesību, savu tiesu iemaksu novēlētu "nepareizajiem" vietējiem politiskajiem spēkiem. Saprotams, ka partijām, kas pieņēma lēmumus, arī gribējās nostiprināt savu ietekmi, tāpēc nu ir, kā ir. Bet, mūkot no bagāto sponsoru ietekmes, partijas kļuvušas par ļaunprātīgām visu nodokļu maksātāju izmantotājām.
Itamars Toledano
Nja
atkal