Mūsu valstī šā gada sākumā 20,8% no visiem iedzīvotājiem bija vecāki par 65 gadiem, bet iedzīvotāju vidējais vecums pērn bija sasniedzis 42,7 gadus, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Tas, ka, sociālekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotāju īpatsvaram mazinoties, par aktuālu problēmu kļūst strādājošo nodokļu maksātāju trūkums, jūtams visā ES – gan turīgajās, gan trūcīgajās, gan liberālajās, gan konservatīvajās dalībvalstīs, gan Eiropas ziemeļos, gan dienvidos. Tieši šīs problēmas globālie mērogi liek apsvērt ieceļotāju uzņemšanu kā vienu no iespējamiem risinājumiem tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai un sociālā atbalsta sistēmas sabalansēšanai. Tas tika atzīts arī pagājušajā nedēļā Strasbūrā notikušajā Eiropas pilsoņu paneļdiskusijā, kurā piedalījās kopumā 200 dalībnieku no ES dalībvalstīm, tostarp arī no Latvijas. (Diena jau rakstīja, ka šādu paneļdiskusiju mērķis ir uzklausīt nevis politiķu, bet iedzīvotāju redzējumu par dažādām aktualitātēm.)
Migrācijas temats nav vienkāršs. Mēs Latvijā joprojām izjūtam traumas, ko radījusi padomju okupācijas laikā īstenotā migrācijas politika. Savukārt ES dienvidu dalībvalstīm sarežģītus izaicinājumus nesusi 2014.– 2015. gada ieceļotāju krīze, kas īpaši smagi skāra Vidusjūras piekrastes reģionus. Paralēli tam gan ir Polijas pragmātiskā pieeja, iesaistot savā tautsaimniecībā viesstrādniekus no Ukrainas.
Te jāuzsver, ka Latvijā ir uzņēmēji, kuri iestājas par darba tirgus plašāku atvēršanu viesstrādniekiem. Piemēram, nesen TV 24 raidījumā Preses klubs darbaspēka trūkumu akcentēja ražotnes Karavela valdes priekšsēdētājs Andris Bite. CSP ziņo, ka darbinieku trūkumu par šķērsli biznesa attīstībai uzskata ne tikai apstrādes rūpniecības, bet arī būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektora uzņēmēji. To, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga pārdomāta migrācija, uzsver arī Ārvalstu investoru padome.
Kopumā secināms, ka ekonomiskajā aspektā Latvijas un tā dēvēto veco ES dalībvalstu skatījumā nav būtisku pretrunu,– vajag tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus, bet ne tādus ieceļotājus, kas apdraudētu drošību. Pretruna gan jaušama tajā, ka vecajām dalībvalstīm raksturīga spēcīga pārliecība par prasmi integrēt viesstrādniekus vietējā vidē, bet mūsu sabiedrību šajā aspektā raksturo neticība saviem spēkiem