Operāciju paredzēts sākt jau nākamā mēneša laikā, un tās ietvaros uz Sarkano jūru tiks nosūtīti apvienotās Eiropas valstu karakuģi. Pie kam paziņojumā īpaši tika uzsvērts, ka operācijas vienīgais mērķis būs kuģu aizsardzība, – ASV un Lielbritānijas īstenotajos uzbrukumos kustības Ansar Allah pozīcijām ES spēki iesaistīties neplāno.
Vienlaikus šāds lēmums netieši liecina, ka apvienotajā Eiropā nav kādas īpašas ticības, ka ASV, Lielbritānijas un vēl vairāku valstu (ieskaitot Nīderlandi) pret hutiešiem uzsāktā militārā operācija, kuras mērķis ir ievērojami samazināt hutiešu iespējas apdraudēt vienu no pasaules nozīmīgākajiem tirdzniecības ceļiem, vainagosies ar drīziem panākumiem. Kas arī saprotami – ka raķešu apšaudes un aviācijas uzlidojumi ir maz efektīvi pret kustību, kuras kaujinieki bāzējas gandrīz nepieejamos kalnos un izmanto galvenokārt partizānu kara metodes, uzskatāmi pierādīja vairāk nekā septiņus gadus ilgušie plašas arābu valstu koalīcijas līdzīgi centieni. Arī tagad katram raķešu triecienam nemainīgi seko hutiešu atbilde, un, visticamāk, ka beigas šim apburtajam lokam nav saskatāmas. Tostarp, piemēram, ietekmīgais ASV laikraksts The Washington Post atzīst, ka Savienotās Valstis Jemenā gaida ilga kampaņa, un pauž bažas, ka Vašingtona var tikt ievilkta vēl vienā ilgstošā un neparedzamā konfliktā.
Pie kam Ansar Allah aktivitātes ir tikai neliela daļa no visas kopainas Tuvajos Austrumos, kur pēc pagājušā gada 7. oktobra (Hamās teroristu uzbrukuma Izraēlai) situācija ir kļuvusi lielā mērā nekontrolējama. Redzot, ka Rietumu iespējas nodrošināt iepriekš pastāvējušās kārtības kaut nosacītu ievērošanu ir atklāti pieticīgas, aktivizējušies un savus mērķus cenšas īstenot, tostarp pārzīmējot politisko karti, vai visi iespējamie reģionālie spēlētāji – sākot ar Irānu, Turciju un Saūda Arābiju un beidzot ar visdažādākajām kustībām.
Apturēt visu iepriekšminēto tikmēr ir iespējams tikai divos gadījumos – vai nu atjaunojot iepriekšējo pasaules kārtību, vai arī vienojoties par jauniem spēles noteikumiem. Kas pirmajā gadījumā ir atklāti mazticami, bet otrajā – nav tuvākās nākotnes jautājums. Un nozīmē, ka nestabilitāte, un ne tikai Tuvajos Austrumos, turpinās vērsties plašumā.