Vieni līdz ar to apņēmušies atmest kādu kaitīgu ieradumu (varbūt dzeršanu, varbūt smēķēšanu), citi – lielāku uzmanību veltīt tuviniekiem, ģimenei, draugiem, veselības stiprināšanai, hobijiem vai jauna darba meklēšanai (kas nu kuram ir svarīgāks). Labi, ja pietiek dūšas to īstenot vismaz ilgāk par vienu dienu, bet der arī atcerēties, ka ne jau no kalendāra datuma, bet paša gribas viss atkarīgs un, ja kāda apņemšanās ar pirmo reizi nav izdevusies, var taču negaidīt atkal kārtējo "zīmīgo" datumu, bet sākt ar to brīdi, kad apņemšanās apzināta par gana būtisku esam.
Savukārt valstī kopumā gadumija zīmīga ar to, ka ir bijusi neierasti mierīga. Vismaz tajā ziņā, ka atšķirībā no citiem gadiem nav bažu par īsi pirms svētkiem pieņemtu nodokļu piemērošanu, jauniem "spēles" noteikumiem lielam vai mazam biznesam – svarīgākie lēmumi šajā ziņā tika pieņemti pērn vasarā, bet tās normas, kas izsludinātas vēl gada beigās, spēkā stāsies vai nu pakāpeniski, vai mazliet vēlāk. Protams, ir virkne pārmaiņu arī tagad, bet ne tādas, kas "dzen panikā".
Šis ir vēlēšanu gads. Jau dzirdams satraukums, ka būšot vien trīs partijas, par ko balsot, jo citas, kā rāda pašreizējie reitingi, ļoti iespējams, netikšot pāri 5% vēlētāju balsu barjerai. Tas, protams, rada apjukumu lielā daļā vēlētāju, dažs politikas eksperts jau to pārsteidzīgi nodēvējis par "juku laikiem". Domāju, ka panikai šajā kontekstā pamata nav. Laika vēl gana, lai tie politiskie spēki, kas jau tagad ir droši par savu nākotni, vairotu uzticēšanos arī pašlaik šaubīgo vēlētāju daļā, savukārt tie, kas redz, ka vieni vēlēšanās nespēs konkurēt, rod kopīgu valodu ar sev līdzvērtīgajiem un formulē jaunu piedāvājumu, ar ko izpelnīties uzticības kredītu no lielāka vēlētāju skaita.
Un atkal tieši kalendārs ir tas, kas liek aizdomāties gan par valsts, gan katram savu pagātni un nākotni, – iesācies gads, kurā atzīmējam valsts simtgadi. Tiesa, bez tā, ka priekšā gaidāmas visai lielas svinības, ir vērts pārdomāt, kāds būs tas solis, ko spersim nākamajā valsts simtgadē, – vai esam pietiekami pašapzinīgi, emocionāli līdzsvaroti, vai domājam par to, ko vēlamies sasniegt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un vai šie izvēlētie mērķi ir tie būtiskākie.
Un pats būtiskākais – ko darām jau šodien, lai labāk dzīvotu rīt, tostarp pēc lielās jubilejas vai kārtējās gadumijas.
Proti, ja reiz pievēršam lielu uzmanību kalendāra datiem, gribētos, lai no tā ir kāda patiesa jēga, ne tikai ka atrodam iemeslu kārtējai nosvinēšanai.
pērkamie žurnālisti