Skaidrs, ka vajadzības un vēlmes vienmēr pārsniegs iespējas. Tāpat skaidrs, ka daudz ko, bet ne visu var ieplānot, un kaut kādām iespējām veikt budžeta korekcijas ir jābūt. Taču katram saprotams, ka lai nu kas, bet uzkrājums nelaimes gadījumam nebūtu tērējams ikdienas vajadzībām un, ja tā tomēr notiek, šīs naudas izlietojuma principiem ir jābūt vēl daudz stingrākiem.
Vēl viena nejēdzība, kas daudz pārrunāta (īpaši laikā, kad tika lemts par bēdīgi slaveno fotoradaru uzstādīšanu), ir budžetā plānotie ieņēmumi no dažādām soda naudām. Ja noteiktas summas jau iepriekš tiek "iebudžetētas" kā ieņēmumi no sodiem, skaidrs, ka valsts ar to apliecina savu ieinteresētību, lai pārkāpumu būtu vairāk, jo tad, tos fiksējot, labāk pildīsies budžets, kas principā ir absurds, jo loģiski taču būtu iet pārkāpumu (un līdz ar to sodu) mazināšanas ceļu.
Lai šīs abas negācijas mazinātu, varbūt ir vērts soda naudas izņemt no budžeta un to uzkrāšanu organizēt tādā kā atsevišķā maciņā vai fondā (sauciet, kā gribat), ko tad valdība izmantotu gan balvām par panākumiem, gan budžetā neiekļautām vajadzībām utt. Ja naudas kādai vēlmei attiecīgajā brīdī pietrūkst, pagaida, kad ienāksies. Savukārt tiešām neparedzētiem gadījumiem, tādiem kā dažādas katastrofas, valstij uzliktie sodi u.tml., rezervētā nauda būtu izmantojama tikai un vienīgi attiecīgajās situācijās un šos līdzekļus citiem mērķiem nevajadzētu virzīt pat tad, ja līdz gada beigām rezerves netiek izsmeltas.
Neaiztikt nelaimes maku
Gadiem ilgi jau runāts par to, cik aplami, ka valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem valdības mēdz tērēt visai paredzamām vajadzībām. Proti, katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, kā arī to radīto zaudējumu kompensēšanai rezervētā nauda tiek izdalīta vai nu vajadzībām, kuras nav guvušas atbalstu budžeta tapšanas laikā, vai jaunām iniciatīvām, kas vai nu kalpo politiķu tēla spodrināšanai (tāpēc neatliekamas?) vai varētu tikt finansētas no citiem avotiem. Tā pavisam nesen no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 28 458 eiro prēmiju izmaksāja bokserim Briedim par WBC čempiona titulu, vēl 24,6 tūkstoši eiro tika atvēlēti Valsts asinsdonoru centram, lai tā jaunās telpas Merķeļa ielā būtu pieejamas personām ar funkcionāliem traucējumiem (tiešām arī viņi ir donori?). Tieši no šī avota naudu lūdza arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai vairākām pašvaldībām kopā piešķirtu 198 814 eiro, sedzot izdevumus, kas tām radušies 2016. gadā, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus (šie izdevumi taču bija iepriekš paredzami, vai tiešām budžetā nevarēja iekļaut finansējumu?).
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
interesanti
latvietis
īsti nesaprotu