Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Būs jāmeklē veidi, kā atjaunot ekonomiku

Nedrīkst iznīcināt nozari!

Mēnesi pēc tam, kad mūsu valdība atcēla starptautiskos pasažieru pārvadājumus, par darbinieku kolektīvo atlaišanu meitasuzņēmumā Tallink Latvija paziņoja Igaunijas kuģniecības kompānija Tallink Grupp. Kolektīvā atlaišana skar aptuveni 550 cilvēku, no kuriem lielākā daļa strādāja uz kuģiem Romantika un Isabelle, kas kursēja maršrutā Rīga–Stokholma. A/s Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene ir arī paudis kritiku Latvijas valsts institūcijām par to, ka jomai, kurā darbojas Tallink, netiek piedāvāts risinājums Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Tieši Tallink te vērts pieminēt tāpēc, ka tas nav diskutabls biznesa projekts, kam, visticamāk, būtu grūtības arī tad, ja nesāktos Covid-19 krīze. Tallink Grupp akcijas ir kotētas Tallinas biržā un Helsinku biržā un, kā vēsta LETA, piemēram, 20. aprīlī Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija tieši ar Tallink Grupp akcijām. Pērn ar kompānijas kuģiem kopumā visos tās maršrutos ceļoja gandrīz 9,8 miljoni pasažieru, un pirms Covid-19 krīzes kompānija nodrošināja darba vietas vairāk nekā 7400 darbiniekiem dažādās valstīs.

Situācija ar Tallink apliecina to, ka diemžēl gan politiskajā vidē, gan mūsu sabiedrībā dominē īstermiņa domāšana. Patlaban jebkāda ceļošana ir pasludināta par ārkārtīgi nepopulāru. Cilvēki, kuri ar repatriācijas reisiem atgriežas Latvijā, nereti sastopas ar līdzcilvēku naidīgumu. Vietējie uzņēmumi, kuri piesakās darbinieku nosūtīšanai komandējumos uz ārzemēm, izjūt sabiedrības neizpratni. Tūrisma industrijai – sākot no tūrisma aģentiem un tūroperatoriem līdz viesnīcām – tiek veltītas replikas, ka šī nozare jau ir tikai tāda dekoratīva "rotaslieta", nevis ekonomikai eksistenciāli svarīga joma. Taču šāda attieksme nav stratēģiski gudra, domājot ilgtermiņā. Ātrāk vai vēlāk Covid-19 krīze beigsies, un būs jāmeklē veidi, kā atjaunot ekonomiku. Pēc 2009. gada krīzes vairākas valstis (pat tik atšķirīgas kā Somija un Portugāle) ekonomiku stiprināja, attīstot uzņemošo tūrismu. Arī statistikas biroja Eurostat dati par kopējo situāciju Eiropas Savienībā rāda izteiktu ceļošanas pieaugumu laikā no 2009. līdz 2019. gadam ieskaitot. 

Tas, ka Rīga izveidojās par spēcīgu aviosatiksmes centru, kā arī ārvalstu ceļotāju skaita kāpums Latvijā pirms Covid-19 krīzes apliecina, ka mūsu valstij ir iespējas atkal attīstīt tūrisma industriju. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai valdības politika būtu tāda, kas sekmētu tūrisma un ar to saistīto jomu "pārziemošanu" un atdzimšanu tad, kad ceļošana atsāksies, nevis tāda, kas iedzen izmisumā pat daudzus gadus veiksmīgi strādājošus uzņēmumus.

Top komentāri

mīļā Magda:
m
Tātad kuģniecības līnīju nedrīkst jaukt nost, bet rūpniecību, zinātni, transportu, u.c. nozares drīkst? Šoreiz gan Jums padevies ''gudrs''raksts.....
Krējums Saldais
K
"Nedrīkst iznīcināt nozari!". . . . Kur bija žurnālisti, kad iznīcināja cukura nozari Latvijā? Kad grieza zvejas floti? Kad efektīvie menedžeri iznīcināja auto būvniecību, radiobūvniecību un vieglo rūpniecību? Tagad pat tādas stratēģiskas preces kā maskas un sērkociņu jāiepērkt ārzemēs, itkā mēs būtu kaut kādi papuajaungvinejas aborigēni, kuri nekā neprot, jo nekad neko nav ražojuši.
hmm
h
Valstij būtu jādomā tikai par ražošanu. Izklaides bizness radīsies pats no sevis, ja vien būs pieprasījums pēc tā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē