Lielākās bažas saistībā ar klimata pārmaiņām un ledāju kušanu Arktikā un Antarktīdā saistās ar koraļļu atoliem un pie tiem izvietotajām valstīm, kuras, ceļoties pasaules okeāna ūdens līmenim, būtu apdraudētas visvairāk. Taču klimata pārmaiņu negācijas jūtamas ne tikai tūkstošiem kilometru aiz Latvijas robežām, bet arī šeit. Piemēram, iedzīvotājiem visai skaudri izjūtot elektrības cenu kāpumu, kas lielā mērā skaidrojams ar pērn mazāk pieejamiem hidroresursiem elektrostaciju turbīnu darbināšanai. Vienlaikus viens no būtiskiem iemesliem dārgajai elektrībai ir bijis arī gāzes cenu kāpums, kas lielā mērā radies, atsevišķiem piegādātajiem Austrumos uzturot mākslīgu deficītu, tādējādi cenšoties gūt kādas ģeopolitiskās priekšrocības starptautisko konfliktu risināšanā.
Raugoties no pašreizējiem ekonomiku un enerģijas tirgu ietekmējošajiem faktoriem, šobrīd izejas pozīcijas Eiropas mērķu sasniegšanai nav sevišķi pievilcīgas. Tiesa, ir arī pozitīvi aspekti, ja vien centieni panākt klimatneitralitāti būs salāgoti ar reālajām iespējām. Iepriekšējā desmitgade visai uzskatāmi pierādīja, ka lēta aizdevumu pieejamība (tāda tā ir vēl aizvien) ir stimulējoša jaunu tehnoloģiju izstrādei, tajā skaitā enerģētikas jomā, un šeit kā uzskatāmu piemēru var minēt slānekļa naftas bumu. Rezultātā melnais zelts vairs nav uzskatāms par ekskluzīvu resursu un iespējamu šantāžas līdzekli pasaules politiskajā arēnā, jo ik pa brīdim piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums. Nav šaubu, ka ar lētu aizdevumu palīdzību izdosies tikt pie jaunām un energoefektīvākām tehnoloģijām, kas palīdzēs risināt arī klimata mērķus. Tomēr ar mērķiem nedrīkst pārspīlēt, sevišķi tad, ja redzam, cik Eiropai līdz šim ir grūti klājies ar pāreju uz zaļākiem resursiem enerģētikā un cik strauji var augt resursu cenas brīdī, kad notiek kaut kas neparedzēts.
Līdz ar to izvirzītais mērķis radikāli samazināt pieejamo finansējumu enerģētikas sektora dalībniekiem, kas strādā ar fosilo kurināmo, galu galā var novest pie elektrības deficīta un jaunām ekonomiskām problēmām. Vienlaikus, netiekot pie finansējuma šeit, nozares kompānijas var kļūt par vieglu mērķi dažādu par uzskatu ziņā ne visai draudzīgu valstu valdību veidotām finanšu struktūrām, radot pamatu jaunai ekonomiskajai un politiskajai atkarībai.