It kā varētu priecāties, ka beidzot varēsim sākt kaut cik uzelpot, jo vairs nepiedzīvojam inflācijas rādītāju divciparu skaitlī, kas nesen uzlēca ārkārtīgi augstu.
Taču, iepazīstoties CSP datiem plašāk, diemžēl nākas secināt, ka nav, par ko priecāties, jo gandrīz pusi no kopējā inflācijas rādītāja veido augstās cenas pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, šogad jūnijā bija par 14,4% dārgāki. Tostarp maize bija par 31,1% dārgāka, makaronu izstrādājumi – par 17,6%, svaigi dārzeņi – par 24,6% dārgāki. Burkānu cenas šogad ir par 97,2% (!) augstākas nekā pērn.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens šoreiz nav noturējies un sociālajā vietnē Twitter paudis gana asu, turklāt nepārprotami tieši mērķētu kritiku: "Ja statistika par inflācijas kritumu (7,9%) iepriecina, tad pārtikas cenu pieaugums veikalos joprojām ir nesamērīgi augsts (14,4%). Tam nav ekonomiskā pamatojuma, redzu tikai vēlmi nopelnīt! Visa sabiedrība no pārtikas lielveikalu ķēdēm sagaida aktīvu rīcību cenu stabilizēšanā."
Noteikti vērts atminēties, ka jau pirms vairākām nedēļām publiskajā telpā pieauga sabiedrības neapmierinātība par veikalnieku uzturētajām augstajām cenām. Ar kritiku neskopojās arī tirgus eksperti un ražotāju pārstāvji, pēc kuru teiktā bija noprotams, ka arī viņus pārsteidz joprojām augstās cenas veikalos, kam grūti atrast loģisku pamatojumu.
Protams, veikalnieku pretreakciju ilgi gaidīt nenācās – tie visai drīz nāca klajā ar atspēkojošu retoriku, ka cenas viņi savu veikalu plauktos neuzskrūvē un ka tās tiešā mērā ietekmē virkne faktoru preces ceļā no tīruma līdz veikala plauktam. Dažs labs pat pamanījās paust aizdomas, ka uzsākta teju veikalnieku nomelnošanas kampaņa.
Piebildīšu gan divas nianses. Pirmā – noteikti nedrīkst pārmest badīgu naudas kāri visiem veikalu tīkliem, jo ir daži, kas kaunu tomēr nav pazaudējuši un vieglas un ātras peļņas vietā izvēlas veidot ilglaicīgas attiecības ar saviem pircējiem. Otra – Latvijas iedzīvotājiem beidzot vajadzētu sākt cienīt pašiem sevi un pārstāt ļaut sevi nerrot. Proti, ja jau veikalniekam par cilvēku svarīgāka ir nauda, ir taču veikali, kur cilvēks ir svarīgāks. Personīgi es jau diezgan ilgi gandrīz nemaz neiepērkos noteikta zīmola veikalos. Ja veikalnieks mani neciena, es viņa biznesu nestutēšu.