Nenosist "dižbodē" laiku un cilvēciskās vērtības

Loģiski – ja ir piedāvājums, attiecīgi jāsecina, ka pēc tā ir arī pieprasījums. Un to var redzēt gan darbdienās, gan sevišķi izteikti brīvdienās daudzajos tirdzniecības centros. 

Daļēji šīs tendences "vaininieki" tomēr ir tirgotāji, kuri visdažādākajos veidos cenšas veicināt, lai cilvēki aizvien vairāk laika pavadītu tirdzniecības centrā, jo diezgan likumsakarīga ir tam sekojošā tendence – jo ilgāk cilvēks uzkavējas tirdzniecības centrā, jo vairāk naudas viņš tur atstāj gan par tiešām nepieciešamiem, gan krietni mazāk vajadzīgiem pirkumiem.

Tomēr arī mēs paši neesam bez grēka, jo aizvien mazāk paliekošo no darba brīvo laiku nevis reāli pavadām kopā ar tuviniekiem, ļaujoties veselīgām un cilvēciski vērtīgām ģimeniskām aktivitātēm, bet izvēlamies daudzas stundas atrasties telpās bez dienasgaismas, pētot un cilājot preces, taču tikpat kā nekomunicējot savā starpā, jo sarunas par žaketi vai kleitu nav tas pats, kas sarunas par dzīves un ģimenes vērtībām. Tieši tāpēc satraucošāka par naudas "dedzināšanu" ir laika un cilvēcisko vērtību "dedzināšana".

Šajā kontekstā nedaudz biedē perspektīva, ko iezīmējusi uzņēmuma CBRE Baltics tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe, prognozējot, ka tipiski tirdzniecības centri nākotnē izzudīs, pārtopot par multifunkcionāliem centriem, kuros iepirkšanās vairs nebūs galvenā funkcija un laika pavadīšanas veids. To galvenā funkcija turpmāk būšot brīvā laika pavadīšanas iespējas un citas pieredzes iegūšana. Nevar pārmest nozares ekspertei, kura prognozē savas jomas attīstību, taču bažas rada pati prognoze – ka mēs kā sabiedrība turpināsim aizvien dziļāk grimt komercializētajā vājprātā, ļoti iespējams, nonākot līdz brīdim, kad olu ripināšanas sacensības rīkosim nevis saules un spirdzinoša svaiga gaisa pielietā lauku mājas pagalmā vai Brīvdabas muzejā, bet tikai un vienīgi kādā milzveikalā ar mākslīgo apgaismojumu, īsinot laiku pirms kino apmeklējuma šā paša centra telpās.

Varbūt tieši tāpēc ir vērts atbalstīt ideju, ka lielveikaliem svētdienās jābūt slēgtiem – lai vismaz šo vienu brīvdienu nedēļā mēs ar saviem tuviniekiem pavadītu nevis blakus, bet kopā, nevis cilājot džemperus un planšetes, bet dodoties ģimenes izbraucienā uz jūru vai kādu Latvijas mazpilsētu. Sarīkotu vienu foršu un ilgi atmiņā paliekošu ģimenes pikniku mežā. Lai nezaudētu cilvēcisko saikni ar bērniem un sevi pašu.