Runa ir par laikraksta atklājumu, ka tāda Šveices kompānija kā Crypto AG, pasaulē vadošais šifrēšanas iekārtu ražotājs, vēl kopš Otrā pasaules kara beigām atradusies slēptā ASV un Vācijas izlūkdienestu īpašumā. Pateicoties tam, ASV izlūkdienestiem vairāk nekā piecdesmit gadu garumā (līdz 2018. gadam) ir pastāvējusi neierobežota piekļuve vairāk par 120 pasaules valstu, ieskaitot visus ASV sabiedrotos, šifrētajām komunikāciju līnijām.
Praksē tas nozīmē, ka ASV ilgus gadu desmitus bez jebkādas kautrēšanās izspiegoja un var nešaubīties, ka turpina izspiegot, lielāko daļu pārējās pasaules, ieskaitot sabiedroto valstu vadītājus. Informācija par viņu plāniem savukārt nodrošināja Vašingtonai ievērojamas gan politiskās, gan ekonomiskās priekšrocības, lai arī pusoficiāli spiegošana tiek pamatota ar apmēram sekojošu argumentu – ja mēs reiz uzņemamies sabiedroto aizstāvību, tad mums ir arī tiesības zināt par viņu plāniem.
Informāciju par Crypto AG apstiprina virkne dokumentu, kuru autentiskumu nedēļas laikā nav noliegusi neviena no ASV institūcijām, un tas ļauj uzskatīt, ka viss minētais atbilst patiesībai vai vismaz ir tuvu tai. Tāpat šī informācija ir tikai vēl viens, jau kārtējais apliecinājums vērienam, ar kādu ASV izspiego pārējo pasauli, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
Pateicoties šādam fonam, Savienotajās Valstīs arī visai pašsaprotami uzskata, ka konkurenti rīkosies tieši tāpat kā Vašingtona. Nekādu tiešu pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, gan nav, taču tajā pašā laikā arī iespēju un kārdinājumu apvienojumam vienmēr ir liels spēks. Ne mazāk svarīga loma acīm redzami ir tam, ka konkurentu iekārtu un programmatūras izplatība liedz ASV daļu no to līdzšinējām izsekošanas iespējām, kā arī ekonomiskiem apsvērumiem.
Rezultātā tās valstis, kuras savas tehnoloģijas izstrādāt nav spējīgas (bet tas ir pārliecinošs vairākums pasaules valstu), atrodas neapskaužamā situācijā, jo ir spiestas izvēlēties – vai nu tās ar vērienu izspiegos sabiedrotais, kas vispār jau, piemēram, Eiropu uzskata daudz vairāk par vasaļiem nekā par sabiedrotajiem, vai arī pastāv iespēja, ka agri vai vēlu pie izspiegošanas ķersies jau citas lielvaras. Un vismaz šobrīd nav skaidrs, kur meklējams dilemmas risinājums.
Vecsčekists
Meždunarodnijs
Gudrinieks