No 1. līdz 29. jūnijam bezdarbnieku skaits audzis vismaz par 1790, vēsta NVA. Detalizēti dati par situāciju Latvijas pilsētās un novados 31. maijā rāda, ka vairākos novados bezdarba līmenis pārsniedzis 15% un, piemēram, Rēzeknes novadā tas bijis 16,3%, Ludzas – 16,6%, Viļānu – 16,8%, Kārsavas – 18,8%, Zilupes – 18,9%, bet Ciblas novadā – pat 21,6%.
Spriežot pēc NVA datiem, visai savdabīgs šķiet dažu lauksaimnieku apgalvojums, ka tad, ja Latvijā neieradīsies viesstrādnieki, šā gada raža paliks nenovākta. Maz ticams, ka vairāk nekā 78 tūkstošu bezdarbnieku vidū tiešām nav tādu cilvēku, kuru profesionālās iemaņas būtu saistītas ar fizisku darbu veikšanu un kuri būtu gatavi šādu darbu veikt, ja vien viņiem tiktu nodrošināti normāli darba apstākļi un par darbu tiktu maksāta Latvijas algu līmenim atbilstoša samaksa. Turklāt vēl jo vairāk negribas ticēt, ka šādi cilvēki nav atrodami nevienā no tiem novadiem, kuros bezdarba līmenis pārsniedz 15%. Protams, var teikt, ka citās nozarēs strādājošie cilvēki lauksaimniekus nesaprot, taču, ja lauksaimnieki apgalvo, ka augoša bezdarba apstākļos ir vajadzīgi strādnieki no ārvalstīm, tad tā kļūst par visai sabiedrībai aktuālu tēmu.
Te arī jāuzsver, ka diskusijas par šo tēmu visai spilgti atklāj mūsu sabiedrībā pēdējā laikā vērojamās radikalizācijas tendences, no galēji labēja grāvja mētājoties galēji kreisā grāvī. Šajā gadījumā galēji labējais grāvis ir agresīva klaigāšana par to, ka bezdarbnieki paši ir vainīgi pie tā, ka ir bez darba, un ka tiem bezdarbniekiem, kas atsakās no darba piedāvājuma lauksaimniecībā, jāatņem visi iespējamie pabalsti, savukārt galēji kreisais grāvis ir tikpat agresīva klaigāšana par to, ka valsts pienākums ir katram bez darba esošajam cilvēkam, tā sakot, pienest klāt labi apmaksātu sapņu darbu un ka darba devējs, kurš nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, pats pie tā ir vainīgs.
Raugoties racionāli un neļaujoties ne galēji labēju, ne galēji kreisu klaigātāju uzkurinātai panikai, ir vērts ņemt vērā, ka Ekonomikas ministrija prognozē: "Palielināsies darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni. Līdz 2027. gadam šāda darbaspēka pārpalikums var sasniegt aptuveni 85 tūkstošus (ar vidējo vispārējo izglītību 24 tūkstošus, ar pamatizglītību un zemāku izglītību 61 tūkstoti)." Tātad steigties ar darba tirgus plašu atvēršanu mazkvalificētiem viesstrādniekiem tomēr nav pamata.