Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Neveiksmīgs samits

Briselē šā gada 17. un 18. jūlijā notika Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) trešais samits, kura norise uzskatāmi parādīja, ka apvienotā Eiropa un Latīņamerika dzīvo divās ļoti dažādās pasaulēs, kā arī dažādi raugās uz globālās ģeopolitikas procesiem.

CELAC, jāatgādina, ir forums, kurā apvienojušās 32 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis un kura mērķis ir veicināt reģiona ekonomisko attīstību un sadarbību, kā arī novērst visu veidu konfliktus starp dalībvalstīm, domstarpības risinot dialoga ceļā. Ņemot vērā, ka konfliktu un domstarpību, arī ideoloģisko, reģionā netrūkst, ne tikai CELAC, bet arī citas reģionālās organizācijas ir izstrādājušas un demonstrē nopietnu spēju saprasties un atrast kompromisus starp visdažādākajām valstīm. Ieskaitot ultraliberālās un radikāli kreisās.

Uz samitu Briselē CELAC delegāti ieradās, par prioritāti uzskatot ekonomiskās sadarbības attīstīšanu, tas nozīmē arī, ka reģiona valstis jau iepriekš bija nolēmušas ar līkumu apiet ideoloģiskos un ģeopolitiskos jautājumus, kurus priekšplānā savukārt centās izvirzīt eiropieši.

Rezultātā domstarpības sāka izpausties vēl pirms samita sākuma, un par sava veida to simbolu kļuva Ukrainas jautājums (pretrunu bija ievērojami vairāk, taču tieši atšķirīgā nostāja Ukrainas jautājumā vislabāk raksturo kopainu). Vispirms vairākas vadošās reģiona valstis atteicās apstiprināt ES vēlmi uzaicināt uz samitu Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēc tam tās nepiekrita ar Ukrainu saistītu punktu iekļaušanai samita dienaskārtībā, bet beigās atteicās piekrist noslēguma rezolūcijai, kurā tiktu iekļauts arī punkts par Krievijas agresijas Ukrainā nosodīšanu. Tika piekrists vienīgi formulējumam par bažām saistībā ar karadarbību un nepieciešamību pārtraukt konfliktu.

Pie tam samitā acīmredzami kā atbilde uz mēģinājumu politizēt ekonomisku pasākumu no tribīnes sāka skanēt pārmetumi eiropiešiem – sākot no paziņojumiem par nepieciešamību norēķināties par koloniālo vēsturi un beidzot ar "kara Eiropā" nosodīšanu un paziņojumiem, ka apvienotā Eiropa pašlaik militāriem mērķiem tērē reizes trīsdesmit vairāk līdzekļu nekā cīņai pret klimata pārmaiņām.

Šādā gaisotnē arī samita rezultāti izrādījās daudz pieticīgāki, nekā bija cerēts, turklāt ir skaidrs, ka, ja apvienotā Eiropa nemainīs pieeju šāda līmeņa pasākumiem, tad šī ne tuvu nebūs vienīgā neveiksme.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kampaņa vai rūpes?

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvir...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē