Taču ir būtiskas nianses. Pirmkārt, tehniska. Lieliskais 11% IKP pieaugums ir nācis uz dziļa krituma fona pērn, kas tieši otrajā ceturksnī bija mīnus 8,9% pret 2019. gada otro ceturksni. Tātad salīdzinājuma bāze ir ārkārtīgi zema. Jo īpaši tas atspoguļojas nozarēs, kas Covid ierobežojumu dēļ bija gandrīz apstājušās, piemēram, ēdināšanā, izmitināšanā, tūrismā vai transportā.
Otrkārt, šī izaugsme ir notikusi uz aizņemtas naudas rēķina – valdības parāds šajā periodā pieaudzis no 11,28 līdz 13,43 miljardiem eiro jeb par vairāk nekā diviem miljardiem eiro gada laikā. Skaidrs, ka šādu papildu naudas summu ātra iemešana ekonomikā var radīt īslaicīgu spožu efektu.
Treškārt, CSP dati skaidri pierāda, ka dažiem uz valsts parāda rēķina Covid ir bijis uzdzīves laiks! Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozare augusi par 54,7%, par 24,3% vairāk sniegti "profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi", informācijas pakalpojumu nozare augusi par 18,6%. Veselības un sociālās aprūpes nozarē pieaugums bija 39%, ko, šķiet, nevarētu skaidrot tikai ar mediķu algu pieaugumu, Covid pacientu vajadzībām vai vakcīnu iepirkšanu, kas būtu pašsaprotami.
Otra lieta – bruto (uz papīra) vidējo algu superpieaugums, kas no 2020. gada līdz šā gada otrajam ceturksnim sasniedzis pat 14,2%. Te atkal jāņem vērā statistikas veidošanas tehniskais aspekts, proti, gan algu kāpuma piebremzēšanās pērn otrajā ceturksnī, gan arī nianse, ka vidējo statistisko rādītāju stipri ietekmē galējības – šoreiz ļoti liels algu pieaugums atsevišķās nozarēs un amatos. Tā sauktā darba samaksas mediāna, kas rāda algas lielumu, sākot no kura puse strādājošo saņem vairāk, pieauga tikai par 8,3%, bruto izteiksmē veidojot 960, bet uz rokas – 713 eiro. Puse Latvijas iedzīvotāju aizvien par pilnas slodzes darbu saņem mazāk nekā 713 eiro mēnesī!
Sīkāk papētot CSP datus, mēs atkal nonākam pie līdzīga secinājuma kā IKP analīzē – statistiku ļoti uz augšu pavelk algu kāpums valdības īpaši atbalstītās nozarēs un jo īpaši vispārējās valdības sektorā (ierēdniecībā un valsts uzņēmumos) kā tādā – par 14,8%. Taču visstraujākais algu kāpums ir bijis veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 35%.
Ko secināt? Kā jau norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, "straujākais darba algu pieaugums labāk apmaksāto darbinieku vidū un augstāka bezdarba risks zemāk apmaksātajiem tikai palielina nevienlīdzības risku". Tur arī atduramies.