Protams, nemieri pasaulē ir bijuši jau sen pirms interneta parādīšanās un vēl pirms parādījās avīzes, radio un televīzija. Tomēr sociālo tīklu klātesamību mūsdienās vajadzētu rūpīgi analizēt, jo tieši sociālo tīklu radītā parādība ir tāda, ka īsā laikā milzīgam skaitam cilvēku var izplatīt informāciju, kas ir vien daļēji patiesa vai pat apzināti un absolūti nepatiesa. Mēs Latvijā, par laimi, pagaidām esam izvairījušies no vardarbīgām nekārtībām. Tomēr arī pie mums ir bijušas situācijas, kad sociālajos tīklos ir tikušas uzkurinātas ārkārtīgi asas viedokļu kaujas, bet vēlāk izrādījies, ka, ievietojot internetā informāciju, būtiskas nianses ir noklusētas vai fakti ir interpretēti ārkārtīgi subjektīvi.
Sociālo tīklu lietotāji nereti tiecas noticēt tam vēstījumam, kas saskan ar viņu pašu uzskatiem vai arī viņos raisa spēcīgas emocijas. Tomēr allaž der aizdomāties par to, vai vēstījums ir patiess. Piemēram, skumjš cilvēkstāsts par smagu problēmsituāciju, kurā nepieciešams finansiāls atbalsts, var būt neviltots sauciens pēc palīdzības, bet var būt arī nekaunīgs blēžu gājiens, lai izmānītu naudu lētticīgiem, līdzjūtīgiem cilvēkiem. Sociālajos tīklos izteikta sūdzēšanās par kādas valsts institūcijas neizdarību var būt pamatota trauksmes celšana, bet var būt arī vien subjektīva gaušanās. Privātpersonu konflikta izklāsts internetā var būt pēdējais izmisuma solis, bet var būt arī manipulatīvs aprēķins, pūloties noskaņot savā labā sabiedrību, lai iegūtu kādu labumu.
Senāk mēdza sacīt, ka primārais kritērijs, kā identificēt tādus vēstījumus, kuriem nevar uzticēties, ir sociālo tīklu konta anonimitāte – izdomāts vārds, attēla trūkums un personību raksturojošas, pārbaudāmas informācijas neesamība. Tomēr tagad uz šo kritēriju vairs nevar paļauties, jo, attīstoties digitālajiem risinājumiem, ir parādījušies visai kvalitatīvi viltus profili. Turklāt diemžēl ir gadījies arī tā, ka ar diskutabla satura informāciju sociālajos tīklos ir dalījušies reāli, sabiedrībā labi pazīstami cilvēki no politikas, kultūras un biznesa aprindām.
Latviešu vēsturnieks un rakstnieks Uldis Ģērmanis ir sacījis: "Nekur nav teikts, ka latvietim neizbēgami jābūt vientiesīgam." Un to derētu iegaumēt ikvienam sociālo tīklu lietotājam.