Kas šajā brīdī būtiskākais? Vispirms jau, lai Finanšu ministrijas piedāvātās likumu redakcijas, Saeimā nonākot, netiktu pārrakstītas no jauna dēļ deputātu vēlmes izpatikt gan kādām sponsoru, gan vēlētāju interesēm. Tad reforma labākajā gadījumā būs beigusies, vēl nesākoties, bet sliktākajā gadījumā mēs būtu, kā saka, iebraukuši pamatīgās auzās. Turklāt tā, ka vainīgo kārtējo reizi meklēt būtu neiespējami.
Nodokļu sistēma tomēr ir kā pulksteņa mehānisms – ja reiz viens meistars to salicis, citiem nav ko mēģināt iejaukties pat ar kāda sīka zobrata maiņu. Labāk pieņemt to, kas ir – ja nebūs pietiekami labs, vismaz zināsim konkrētu uzvārdu, ko vainot.
Ir ļoti labi, ka šoreiz lēmumi par nodokļu maiņu tiks pieņemti gada vidū, nevis nogalē, kā iepriekš vairākkārt piedzīvots. Tāpat pozitīvi, ka šoreiz nevis kāds atsevišķs nodoklis tiek pamainīts, jo budžetā, redz, vajag papildu naudu, bet gan izvērtēta visa nodokļu sistēma kopumā, modelētas (cerams) situācijas, vismaz nodokļu maksātājos radot iespaidu, ka pārmaiņu nesēji domājuši arī par viņiem, ne tikai valsts maciņa papildināšanu. Šajā kontekstā ne mazāk nozīmīgs arī tas, ka visas piedāvātās pārmaiņas detalizēti pārrunātas ar dažādus nodokļu maksātājus pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām, kā to nesen intervijā Dienai uzsvēra premjers Kučinskis.
Kas visā šajā procesā raisa bažas? Vispirms jau, ka efekts no pārmaiņām varētu nebūt tik ātrs, kā gribētos, un tad, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, parādītos jauni mēģinājumi atkal ko pārveidot, tā tikai vairojot nestabilitāti, no kuras, šķiet, sākam iet ārā. Bet pietiek eksperimentēt – ja ir akceptēta ilgtermiņa koncepcija, pie tās būtu jāpieturas vismaz definētā perioda ietvaros. Tāpat satraukumu rada, ka valdība šo pārmaiņu jautājumā nestrādā kā komanda – vai nu vēlēšanu tuvums, vai zemie reitingi, vai vēl kas cits bijis pamatā tam, ka pārmaiņu iniciatīvas tapušas visai lielas stīvēšanās ceļā un tāda paredzama līdz pat attiecīgo likumu galīgai pieņemšanai.
īpašuma nodoklis ir nenormāls!
Nevienlīdzība palielināsies
oskars