Kā liecina oficiālie un neoficiālie paziņojumi, minēto valstu vadītāju īpašajiem pārstāvjiem kārtējo reizi neizdevās pavirzīt uz priekšu miera procesu Ukrainas austrumos. Vienlaikus tikšanās Berlīnē, visticamāk, liecina par Krievijas nostājas maiņu minētajā jautājumā.
Runa ir par to, ka Krievijas pārstāvis Dmitrijs Kozaks tikšanās laikā izvirzīja de facto ultimatīvu prasību Ukrainai "drīzā nākotnē" uzrādīt separātistu reģionu autonomiju garantējošu un ar separātistiem (lasiet – Maskavu) saskaņotu izmaiņu Ukrainas konstitūcijā projektu. Kas notiks pretējā gadījumā, pateikts netika, taču ir skaidrs, ka no Krievijas puses gaidāma aktīvāka rīcība.
Neraugoties uz to, ka šādas izmaiņas Ukrainas pamatlikumā (gan nepasakot, kad tieši tās ieviešamas) paredz Minskas vienošanās, kurām bez tam ir oficiālas ANO rezolūcijas statuss, Ukraina kategoriski nav gatava šādam solim. Kijevā saprot, ka rezultātā separātistu reģioni Ukrainas sastāvā atgriezīsies tikai formāli, realitātē kļūstot par valsti valstī, kur notiekošo Kijeva gandrīz nekādi nespēs ietekmēt, bet kurai papildus būs vēl arī veto tiesības ilgtermiņa stratēģiski svarīgos jautājumos – tādos kā Ukrainas dalība Eiropas Savienībā vai Ziemeļatlantijas aliansē.
Šo iemeslu dēļ Kijeva cenšas pārskatīt Minskas vienošanās, galvenokārt cerot uz rietumvalstu atbalstu, bet jo ilgāk turpinās šis process, jo vairāk ir skaidrs, ka piekāpšanās no Maskavas nav gaidāma un arī Rietumu iespējas ietekmēt Krievijas politiku nav lielas. Attiecīgi arī miera process ir nonācis strupceļā, bet Minskas vienošanās kļuvušas par formalitāti un nebeidzamu riņķa deju.
Berlīnē notikušais tikmēr ir Maskavas atklāts mēģinājums mainīt situāciju, ķeroties pie rezerves plāna. Ja oficiāli beigs pastāvēt Minskas vienošanās, Maskavai nekas netraucēs vai nu atzīt separātistu reģionu neatkarību, vai arī oficiāli iekļaut tos Krievijas sastāvā, kur šie reģioni jau tāpat atrodas de facto. Turklāt gadījumā, ja Minskas vienošanos izjukšanā juridiski nebūs vainojama Maskava, Rietumi, lai arī ne bez emocijām, taču to, visticamāk, neoficiāli akceptēs.
Virkne pazīmju (strauji augošais Krievijas pilsoņu skaits Donbasā, Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumi par bijušajām savienotajām republikām uzdāvinātajām Krievijas zemēm u. c.) liecina, ka Maskava dodas tieši šajā virzienā, atbildību par Minskas vienošanos izjukšanu cenšoties piedēvēt Ukrainai