Saistībā ar pašreizējo aktualitāti – Covid-19 izplatības riskiem – virtuālajā vidē iesakņojušies divi pilnīgi pretēji apgalvojumi – "No mums slēpj patiesību! Ar Covid-19 saslimušo skaits ir lielāks, nekā minēts oficiālajā statistikā!" un "No mums slēpj patiesību! Covid-19 riski ir niecīgi, un izplatību ierobežojošie pasākumi ir pārspīlēti!". Jāteic gan, ka sociālo tīklu ieraksti latviešu valodā nav vienīgie, kuros pavīd šādi pretēji apgalvojumi. Ņemot vērā pandēmijas starptautisko raksturu, līdzīgi kā martā daudzās valstīs, no Latvijas līdz pat Austrālijai, cilvēki rīkojās identiski, izpērkot tukšus veikalus un veidojot mājās dažādu preču uzkrājumus, arī retorikai par tēmu "No mums slēpj patiesību!" ir globāls mērogs.
Nenoliedzami sociālajos tīklos var atrast ļoti daudz noderīgas, argumentētas un kvalitatīvas informācijas, taču, pirms nekritiski uzticēties kādam apgalvojumam, tomēr būtu ieteicams uzdot jautājumu – kā apgalvojuma paudējs to zina? Ja cilvēks, kura izglītībai un profesijai nav nekādas saistības ar veselības aprūpi, farmāciju, bioloģiju vai ķīmiju, paziņo, ka labāk par vadošajiem epidemiologiem zina, kādas ir ieteicamās Covid-19 profilakses un ārstēšanas metodes, vai šim cilvēkam vērts ticēt? Ja cilvēks, kuram allaž bijusi raksturīga histēriska uzvedība un kura histēriskums ir pazīstams visiem viņa radiem, draugiem un kolēģiem, vēsta, ka Covid-19 prasa daudz vairāk upuru, nekā atklāj statistika, vai viņam vērts ticēt? Ja cilvēks, kura projektiem traucē aicinājumi ievērot distancēšanos, apgalvo, ka pasākumi, kas vērsti uz Covid-19 izplatības ierobežošanu, ir nevajadzīgi, vai šis apgalvojums ir pamatots ar faktiem vai arī ar pragmatiskām interesēm īstenot paša projektus?
Jāuzsver arī, ka ne tikai sociālie tīkli, bet arī kopumā internets mums piedāvā ļoti plašu informācijas klāstu, taču, pirms noticēt jebkādam vēstījumam, der izanalizēt, cik daudz faktu tajā ir. Turklāt ir noderīgi atcerēties, ka vienpusīgi, emocionāli cilvēkstāsti ne vienmēr ir objektīvi un ka sakāpināta emocionalitāte nereti tiek izmantota tieši manipulēšanai ar sabiedrību.
Pajautā: "Kā to var zināt?"
Viltus ziņas un sazvērestības teorijas ir temats, kas šopavasar tiek apspriests bieži. Sociālie tīkli, piemēram, Facebook, Twitter un citi, ir pavēruši ļoti plašas iespējas izpausties ikvienam to lietotājam, nenesot gandrīz nekādu atbildību par izteikto apgalvojumu patiesumu, un tam neapšaubāmi ir gan plusi, gan mīnusi. Par to tika spriests arī nesen Latvijas Radio 1 diskusiju raidījumā Krustpunkts, akcentējot, ka valdībai nevajadzētu ignorēt to, ka daļa sabiedrības dzīvo sociālo tīklu uzburtajā "greizo spoguļu karaļvalstī".
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
melnais humors
2018.g. miruši 28,8 tūkstoši
Vajag pagarināt ārkārtas stāvokli