Pārprastais elitārisms

Medijos jau vēstīts, ka pret šādu ministres ierosinājumu ir daudz iebildumu, un tiek norādīts gan uz to, ka studiju programmu popularitāte ir ļoti atšķirīga un dažās jāņem pretī katrs studētgribētājs, gan arī uz to, ka ministres rosinātais nosacījums samazinātu augstākās izglītības pieejamību, gan arī uz to, ka dažādās skolās skolēnu zināšanu vērtēšana atšķiras (nostāsti par to, ka pusaudzim, nomainot skolu vai mainoties pedagogam tajā pašā skolā, būtiski mainās kādā mācību priekšmetā saņemtais vērtējums, dzirdami laiku pa laikam).

Turklāt diskutabls ir ministres ierosinājuma mērķis. Padarīt iespēju studēt elitārāku? Ja tā, tad tas ir pretējs virziens tām tendencēm, kas daudzviet Eiropā, arī Ziemeļvalstīs, valda jau kopš XX gadsimta otrās puses un ir vērstas uz augstākās izglītības plašu pieejamību, mazinot jebkādus šķēršļus ceļā uz studijām. Turklāt, kā tiek uzsvērts Briselē, augstākā izglītība Eiropas Savienībā jau sen vairs nav elitāra.

Varbūt mūsu Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu nevis šķirot jauniešus pēc atzīmēm, bet gan nodrošināt viņiem kvalitatīvas (ne tikai formālas) karjeras konsultācijas, jo neapšaubāmi katrā paaudzē ir tādi cilvēki, kuriem labāk piemērota ir praktiska, nevis intelektuālā profesija, un, piemēram, cilvēkam, kurš var būt talantīgs pavārs, šādas profesijas izvēle ir labāks variants, nekā nervoza cīnīšanās cauri augstskolai, lai kļūtu, teiksim, par vāju tulku, kurš nespēj koncentrēties darbam ar vārdiem, vai par mūždien negatīvi noskaņotu pedagogu, kam skolotāja darbs nepatīk un kura vadītās stundas nepatīk skolēniem. 

Turklāt daudzi eksperti uzsver – strauji mainīgajā XXI gadsimta pasaulē, kad modernās tehnoloģijas un citi faktori reformē mūsu ikdienu vairs ne pa desmitgadēm, bet pa gadiem, ikvienam jābūt gatavam tam, ka dzīves laikā profesija būs jānomaina divas, četras reizes, un pat tādā allaž vajadzīgā jomā kā veselības aprūpe mainās izpratne par ārstēšanu un par vēlamo stilu medicīniskā personāla un pacienta sarunās. 

Un vēl – Latvijā jau gadiem tiek diskutēts par to, ka nepieciešams mazināt plaisu, kas šķir izglītību no darba tirgus. Tāpat arī vairāku uzņēmēju pieredzes stāsti liecina, ka ne jau teicamas atzīmes skolā un augstskolā garantē prasmi būt veiksmīgam biznesā, taču tieši veiksmīgi vietējie uzņēmēji mūsu valstī ir ļoti nepieciešami.