VK konstatējusi – valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana – reformu plāna «skaļākais pasākums» – arī vērtējama drīzāk kā mārketinga elements, nevis jēgpilnas izmaiņas. Solītais formālais rādītājs – nodarbināto slodžu skaita samazinājums 6% apmērā – ir pat pārsniegts (triju gadu laikā samazinātas 3,2 tūkstošu nodarbināto slodzes jeb 7,6%). Taču izņēmumu, metodikas un jaunu amata vietu izveidošanas dēļ reformas laikā nodarbināto skaits valsts budžeta iestādēs nav būtiski mainījies – pirms un pēc reformas tajās nodarbināti aptuveni 60 tūkstoši darbinieku. Turklāt nodarbināto slodžu skaita samazinājums tiek vērtēts kā atsevišķs reformas rezultāts, lai gan jēgpilni būtu vērtēt tieši samazinājuma dinamiku, ņemot vērā jaunizveidotās amata vietas.
Manuprāt, jau atkal valsts pārvalde cenšas imitēt darbības, pat daļēji manipulējot ar datiem, ko publiski demonstrē kā paveiktu darbu, taču patiesība izrādās pavisam cita.
Vēl interesanti – lai paaugstinātu valsts pārvaldes procesu efektivitāti, reformu plānā iekļāva pasākumus iekšējo procesu uzlabošanai. Taču VK revīzijā secināts, ka būtiska uz sadarbību un rezultātu vērsta aktivitāte, kā projektu komandu darba iedzīvināšana, valdības prioritāšu ieviešanai vispār nav īstenota. Tāpat faktiski nav iedzīvināta "nulles birokrātijas" pieeja.
Diemžēl nepārsteidz arī VK secinātais, ka reformas pilnvērtīgai izvērtēšanai trūkst skaidras mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmas, kas ļautu vērtēt veikto pasākumu ietekmi mērķa sasniegšanā. Reformas gaitu ietekmēja smagnēja datu ieguve un apstrāde, kvalitatīvu datu trūkums, ilgstošs tiesību aktu saskaņošanas process, tostarp resoriem vēloties panākt sev izdevīgus izņēmumus, resoru savstarpējā konkurence par finanšu un cilvēkresursiem, lielā darbinieku rotācija valsts pārvaldē un pašā Valsts kancelejā, kas tieši ietekmē spēju turpināt iesākto. Reformu paredzēja īstenot triju gadu laikā – no 2017. gada beigām līdz 2020. gadam, taču vairākas nozīmīgas izmaiņas virzītas izskatīšanai tikai 2022. gadā. VK ieskatā pasākumu īstenošana ir ieilgusi, un tas nav saistāms ar Covid-19 pandēmiju.
Pārvaldes reforma pēdiņās
Skarbus secinājumus izdarījusi Valsts kontrole (VK) revīzijā par 2017. gadā valdības apstiprinātā Valsts pārvaldes reformu plāna realizāciju. Lai gan definētais mērķis bija veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, revīzijā konstatētais liek secināt, ka daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Turklāt termina "reformas" lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.