Proti, jautājums ir šāds: vai mēs bailēs no Covid-19 nepārcenšamies ar ierobežojumiem? Vai mums pirmrindnieka pozīcijas vīrusa neizplatīšanās ziņā neizmaksās pārāk dārgi? Kurš ilgtermiņā vairāk kļūdās – mēs, fokusējoties pamatā uz Covid-19 ierobežošanu, vai citas valstis, pieļaujot zināmu slimotāju skaita līmeni rūpēs par ekonomiku? Un kāds īsti ir vidusceļš starp valsts un tās sabiedrības epidemioloģisku drošību un nepieciešamību paglābt ekonomiku no sabrukšanas? Var, protams, priecāties par Eiropas kopīgās naudas pieejamību krīzes pārvarēšanai, bet vai ar to visus Covid-19 panikas radītos caurumus varēs aizlāpīt? Un kam tiks atbalsts – vienai partijai tīkamām pašvaldībām?
Galīgi noliegt izsargāšanās nepieciešamību no Covid-19, protams, nevar, bet šajā gadījumā runa ir par pārcentību, kas var dārgi izmaksāt un jau tagad izmaksā. Jo īpaši situācijā, kad vismaz pie mums visi jaunatklātie saslimšanas gadījumi ir ar skaidru ārzemju izcelsmi, izsekojami, tātad tiem, kas ir burbulī, kā to nodēvēja premjers Kariņš, būtu jādzīvo mazāka stresa līmeņa apstākļos, vai ne?
Cita lieta – vai nav tā, ka pašreiz pie varas esošie kaut kādas savas politiskas neveiksmes un neizdarības tiecas paslaucīt zem Covid-19 vai citu forsmažoru tepiķa? Vilka kungs piemin eksporta jaudas kāpināšanu. Ir mums virkne ražojošu un arī pakalpojumus sniedzošu uzņēmumu, kas ļoti veiksmīgi darbojas starptautiskajos tirgos arī bez politiska atbalsta. Bet ir uzņēmumi, pat veselas nozares, kur šāds politisks atbalsts, aktīva politiska lobēšana būtu akūti nepieciešama, taču pietrūkst. Spilgtākais piemērs – tranzīts. Ja dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pusgadā Latvijā sarūk gandrīz uz pusi (!), ar atrunām par Krievijas ostu attīstīšanas, Covid-19 vai slikto ostu pārvaldību vien nepietiek – politiska neizdarība Latvijas interešu lobēšanā ir acīmredzama. Un dārga.
Tas pats ar nodokļu izmaiņām. Vieniem sola minimāli samazināt, otriem – krietni palielināt nodokļu slogu, bet te atkal stāsts par saskaitāmo mainīšanu vietām – ne jau ekonomikai no tā būs kāds labums vai strādājošajiem, vien vairāk darba grāmatvežiem. Bet atrunājas atkal ar Covid-19 pieredzi un sazin vēl ko...