To atklāj nesen publiskotā Eirobarometra aptauja, ko veica kompānija Kantar. Kopumā Eiropas Savienībā (ES) 76% dalībvalstu iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas sāktais karš ir apdraudējums viņu valsts drošībai.
Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā ES līderi, apliecinot atbalstu Ukrainai, solīja pastiprināt vēršanos pret Kremļa politiku, kas, iespējams, var nest jaunas sankcijas pret Krieviju, ziņo LETA. Ja vērtē situāciju mūsu valsts ekonomikā, tad Krievijas izraisītā kara ietekme visjūtamāk izpaudusies energoresursu cenu kāpumā. Nav noliedzams arī tas, ka uz kara fona Latvija tiek uzskatīta par nedrošāku nekā iepriekš. Karš jau 2022. gada vasarā ir ietekmējis tūrisma un viesmīlības nozari, kura sagaidīja mazāk ārvalstu ceļotāju, nekā cerēts, un ilgtermiņā var ietekmēt arī investīciju ienākšanu. Līdzīgas tendences pastāv arī Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Somijā un citās valstīs, kas atrodas Krievijas tuvumā.
Par to, vai Krievijas sāktais karš Ukrainā ir veicinājis iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas uz tām ES dalībvalstīm, kas ģeogrāfiski atrodas tālāk no agresorvalsts Krievijas, pagaidām vēl nav publiski pieejamu, visaptverošu datu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas attiecas uz situāciju pirms kara, rāda, ka tik vērienīgs emigrācijas vilnis, kāds bija vērojams 2008.–2010. gada globālās finanšu krīzes rezultātā, ir palicis pagātnē. Pēdējā laikā vairāk vērojams tas, ka ir cilvēki, kuri no Latvijas aizbrauc, bet citi mūsu valstī ierodas (vai atgriežas). Turklāt Covid-19 pandēmijas laikā par normu kļuvusī attālinātā strādāšana ļāvusi uzplaukt dažādām digitālo nomadu dzīvesveida izpausmēm, piemēram, ir cilvēki, kas ārvalstīs pavada daļu gada, bet saistību ar Latviju nezaudē.
Tomēr nevar noliegt, ka šis laiks mūsu sabiedrībai ir ļoti sarežģīts gan kara radītās nedrošības, gan iespaidīgās inflācijas dēļ. CSP vēsta, ka 2022. gadā 7,8% Latvijas iemītnieku bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Savukārt Swedbank secinājusi, ka būtiski samazinājušās iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli.
Līdz ar to iezīmējas riska faktori, ka Latvija atkal var zaudēt iedzīvotājus aizbraukšanas rezultātā, jo, piemēram, vairākas ES dienvidu dalībvalstis var piedāvāt zemākas cenas, patīkamāku klimatu un lielāku attālumu no agresorvalsts Krievijas. Protams, ir jāapzinās arī tas, ka ekonomiska rakstura problēmas patlaban pastāv ne jau tikai pie mums, bet arī daudzviet citur Eiropā.