Īpaši intensīvi tas vērojams strīdos par Andreja Upīša un Aleksandra Puškina pieminekli.
Jāteic, ka arguments – jebkas pilsētvidē ir jāsaglabā tikai tāpēc, ka reiz tur novietots, – ir absurds. Cilvēki, kas savulaik kādu pieminekli Rīgā nolēmuši novietot, nav jāuzskata par erudītākiem, salīdzinot ar tiem, kuri vēlas šo pieminekli aizvākt. Tāpat arī arguments, ka ir kāda iedzīvotāju grupa, kurai konkrētais piemineklis ir svarīgs, vērtējams kā diskutabls, jo pilsētas parks nav privātmājas pagalms vai mājoklis, ko katrs indivīds var izdaiļot, kā vien vēlas, un to iedzīvotāju viedoklis, kuriem konkrētais piemineklis šķiet neiederīgs viņu valsts galvaspilsētā, ir tikpat nozīmīgs kā pieminekļa fanu viedoklis.
Kopumā uz pieminekļiem Rīgā būtu jāskatās kā uz Latvijas galvaspilsētas vizītkarti. Rīga tūrismu par būtisku ekonomiskās attīstības virzienu uzskata jau gadiem, un tūrisma nozīme tiek akcentēta arī patlaban, kad pasaule atgūstas no Covid-19 riskiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērn tieši Rīgā nakšņoja 76% no visiem ārvalstu tūristiem, kas apmeklēja Latviju, un 23,8% vietējo ceļotāju. Tūristu mērķis ir konkrētās pilsētas iepazīšana, tāpēc viņi pievērš lielu uzmanību arī tam, kam pilsētas iedzīvotāji ikdienas steigā paskrien garām, un savu priekšstatu par pilsētu veido arī no iespaidiem par pieminekļiem. Turklāt reizēm kāds piemineklis pat kļūst par pilsētas simbolu.
Spilgts un starptautiski plaši zināms piemērs ir par Helsinku simbolu kļuvušais piemineklis somu komponistam Žanam Sibēliusam. Tūrisma sezonas laikā pie šī pieminekļa allaž redzams milzīgs skaits cilvēku un tā tuvumā rindojas ceļotāju automašīnas un autobusi. Pieminekļa popularitāti sekmē gan interesantais mākslinieciskais risinājums, gan veiksmīgi izvēlētā atrašanās vieta, taču pats svarīgākais ir atgādinājums par somu nācijas pašapziņas stiprināšanu – Sibēliusa simfoniskās poēmas Somija pirmatskaņojums Helsinkos XX gadsimta sākumā apliecināja somu nācijas intelektuālo pretestību rusifikācijas politikai. Taisnības labad gan jāatzīst, ka arī Helsinkos ir politiski pretrunīgi vērtējami pieminekļi, taču būtiski ir tas, ka pilsētas starptautisko atpazīstamību sekmē vēstījums par nācijas pašcieņu, nevis izdabāšanu svešas tautas impēriskajām ambīcijām.