Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Pirmais uzaicinājums

Pretrunīgas reakcijas un vērtējumus izraisījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina pagājušajā nedēļā Pasaules holokausta forumā Jeruzalemē izteiktais aicinājums šā gada laikā sarīkot ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo dalībvalstu līderu samitu.

Aicinājums tika pamatots ar nepieciešamību mazināt globālo nestabilitāti, tajā skaitā neiecietības un antisemītisma iespējamo izplatību. Piecu valstu – ASV, Krievijas, Ķīnas, Francijas un Lielbritānijas – līderu iespējamo tikšanos nekavējoties atzinīgi novērtēja ANO, tāpat Pekina un Parīze paziņoja par gatavību piedalīties šādā samitā.

Konkrētu atbilžu tikmēr nav no tā dēvētajiem anglosakšiem – ASV un Lielbritānijas, kas savā ziņā arī ir saprotams. Putina ierosinājums daudzviet tiek uzskatīts par piedāvājumu beidzot sākt risināt sarunas par jaunu pasaules kārtību, atbilstošu lielvalstu šā brīža ietekmei, bet tas nozīmē nepieciešamību anglosakšiem atzīt, ka reālā ģeopolitiskā situācija visai jūtami atšķiras no viņu pasaules redzējuma, kurā paši anglosakši sev atvēlējuši dominējošo un vadošo lomu.

Vēl viena problēma ir, ka patstāvīga vieta ANO Drošības padomē mūsdienās ne gluži atbilst padomes Eiropas dalībvalstu iespējām un ģeopolitiskajai ietekmei. Un ja Franciju, lai arī nosacīti, taču var uzskatīt par kontinentālās Eiropas balsi un pārstāvi, tad ko pārstāv izstāšanās no Eiropas Savienības nomocītā Lielbritānija (izņemot, protams, pati sevi), tā īsti, šķiet, nav skaidrs pat pašiem britiem. Impēriskajai vēsturei un vecajiem sakariem, protams, ir nozīme, tomēr daudzi eksperti atzīst, ka šādā pasākumā daudz iederīgāka izskatītos Indija.

Trešā būtiskā problēma savukārt ir jautājums par tikšanās dalībnieku pilnvarām. Krievijai un Ķīnai šajā ziņā nekādu grūtību nav, un arī Francijā prezidenta Emanuela Makrona centieni palielināt valsts ģeopolitisko nozīmīgumu tiek vērtēti kopumā atzinīgi. Tajā pašā laikā ASV un Lielbritānijā jau pats sarunu fakts it īpaši ar Maskavu zināmā daļā sabiedrības tiks uztverts gluži kā dzimtenes nodevība, un attiecīgi nav arī ticības šo valstu līderu spējai pildīt pat saprātīgus un anglosakšu interesēm atbilstošus solījumus.

Iepriekš minēto un vēl virknes citu pretrunu dēļ šāda tikšanās, ja vispār notiks, tad būs tikai formāla, ar mērķi nodemonstrēt, ka vispār jau mēs neesam pret, taču vēlmes tomēr ir nesavienojamas. Tajā pašā laikā šādas tēmas ierosināšana ir apliecinājums, ka pastāv nepieciešamība pēc jaunas globālas vienošanās. Un ka lielvaras pie šī jautājuma būs gatavas atgriezties labvēlīgākos apstākļos. Piemēram, pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās šā gada novembrī.

Top komentāri

Pipars
P
Jā situācija ir nopietna redzam ka Putins pašreiz spēlē to pašu lomu ko viņš savulaik spēlēja starp Indiju un Pakistānu kad šīs valstis "savā starpā" grasījās uztaisīt ātom-armagedonu.! Jebkurā gadījumā tas pašreiz ir tikai Putina piedāvājums. Protams fons uz kura tas notika Izraēlā tiešām ir ko vērts! Paskaidrošu - jau pēdējos 400 gadus rietumi brūk iekšā Krievijā. Reizi ik pa 100 gadiem, 1612 gads it kā Poļu iebrukšana (reāli tur bija visi kam nebija slinkums), 1709 gads Poltava 20 gadu karš, 1812 gada karš un protams 1914 gads ar turpinājumu 1941g. A kur te tas sāls? Ja paskatāmies tad rietumi redz genocīdu Ebrejiem Armēņiem utt, bet Krieviem nē.. NEREDZ! Un te Ebreji BEIDZOT sapratuši ka Krievija "PĒC FAKTA" ir Izraēlas valsts pastāvēšanas garants ir sākuši stumt Krievijas tautas "GENOCĪDA IDEJU"! Saproti Sedleniek TAS IR TAS ĪSTAIS IEMESLS kāpēc Anglosakši šo visu nespēj sagremot!
jautājums
j
Par ko tad var runāt ar Putinu, Makronu un to no Ķīnas?
izskatas
i
ka Sedlenieks ir apslimis ar Kremļa ģeopolitikas vīrusu...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē