Šķiet visai savdabīgi, ka tiešā veidā par satiksmi atbildīgais ministrs ar šādu atklāsmi nāk klajā brīdī, kad nākamā gada valsts budžets jau ir akceptēts valdībā un patlaban to skata jau Saeimā. Un savdabīgi tas šķiet tāpēc, ka budžeta apspriešanas laikā valdības gaiteņos kaut kā neizdevās pamanīt, ka satiksmes ministrs būtu cēlis trauksmi un enerģiski cīnījies par līdzekļu piešķiršanu ceļu nozarei. Drīzāk jau jāatzīst pretējais – drūmā realitāte ir pieļauta, pat īpaši neprotestējot.
Protams, vienmēr var atrunāties ar "argumentiem", ka piedzīvojam krīzi, ka budžetā pietrūkst naudas un tieši šobrīd ir daudz aktuālākas risināmās problēmas par autoceļu remontiem, tomēr vairāk gan izskatās, ka tās ir vienkārši atrunas un ka patiesais iemesls ir gadiem ieviestā prakse daudzas problēmas sākotnēji "paslaucīt zem tepiķīša" cerībā, ka gan jau brīdī, kad konkrētajā jomā iestāsies X stunda, to varēs izmantot kā ieganstu, lai uzspiestu uz vajadzīgajām svirām un izcīnītu kādu papildu finansējumu. Diemžēl to tiešā veidā apliecina arī pats ministrs: "Kā jau Latvijā ierasts, pēdējā brīdī risinājumi tiks atrasti, tā situācija katru gadu ir tāda." Manuprāt, šāda attieksme un izteikumi nekādā mērā neliecina ne par labu pārvaldību, ne arī politiķu spēju strādāt profesionāli un ilgtspējīgi. Vēl jo vairāk, zinot, kādā stāvoklī ir lielākā daļa Latvijas autoceļu un ka kopējais autoceļu remontu deficīts jau ilgstoši ir ap četriem miljardiem eiro, rodas sajūta, ka arī šajā nozarē turpinām braukt pa grāvi.
Turklāt šis ministra vēstījums sevī slēpj būtisku, stratēģisku risku. Proti, runa ir par autoceļu būvniecības nozari, kuras uzņēmējiem šāds ministra vaļsirdīgs izteikums, visticamāk, šobrīd liek ļoti nopietni pārdomāt savus nākotnes plānus. Ja ministrs publiski paziņo, ka autoceļu remontiem naudas nav un ka vienīgā iespēja palielināt finansējumu un attiecīgi nodrošināt darbu balstās uz "pēdējā brīža cerību", ir liela varbūtība sagaidīt, ka daļai būvnieku tas būs izšķirošais arguments domāt par specializācijas vai arī darbības tirgus maiņu.
Un vēl savdabīgi – šobrīd ministrs kārtējo reizi atzīst nespēju nodrošināt pietiekamu finansējumu esošā autoceļu tīkla remontiem, taču vēl pavisam nesen viņš ar lielu pompozitāti prezentēja vīziju par ātrgaitas maģistrāļu būvniecību, kas jau visai drīzā nākotnē savienošot visus Latvijas novadus ar Latvijas galvaspilsētu. Izskatās, ka ar šādu politiku patiesībā sākam mērķtiecīgi atgriezties pie daudzus gadus pieredzētās ceļu lāpīšanas, nevis kvalitatīva remonta, nemaz nerunājot par "sapņu maģistrālēm".