Jo Kariņa intervija signalizē par Vienotību apdraudošiem procesiem jeb plaisām tās māla kājās daudz precīzāk un ar lielāku riska pakāpi, nekā aplokšņu algu un specreisu lidojumu skandāli kopā ņemti un pareizināti ar trīs.
Kādēļ? Jo politikā dzīvāks par dzīvu ir nežēlīgais likums, kuru mūsdienu iekļaujošā sabiedrība gribētu atstāt pagātnē – "lieli zēni neraud". Ar šo nedomāju, ka Kariņš būtu pārlieku atsedzies savā aizvainojumā, nesaņēmis sev pienākošos solidaritātes devu no partijas kopumā un priekšteča ārlietu ministra amatā, kura aizrotēšanai uz Rīgas pili bija nepieciešama politiskā izspēle, kurā ieprogrammēta premjera Kariņa krišana. Nē, Kariņš šķiet gluži aizsvilies, sūtot pa labi un pa kreisi vēstījumus, kuri neiesvaidītajiem no malas nav īsti līdz galam atšifrējami, toties versijas par konkurējošiem ietekmes centriem Vienotībā vairs neļauj norakstīt pie nelabvēļu fantāzijām.
Pirms nedēļas, kad tikai gāja vaļā Vienotības vēsturiski ne pirmais (iepriekš tādus piedzīvoja Vienotības priekštecis Jaunais laiks, bet atrazdamies daudz labvēlīgākā aizvēja situācijā, jo bija "gaišais spēks" iepretim "tumšajiem"), par aplokšņu algu skandālu maigi nodēvētais faktiski melnās kases skandāls, viens no partijas vecbiedriem uz manu jautājumu, vai ir riski, ka šis var apdraudēt Vienotību kā partiju un tās varas pozīcijas, domīgi atbildēja, ka tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no pašas organizācijas. Cik saliedēta tā būs. Vai neizšķīdīs.
Ir dažādi kritēriji, pēc kuriem mēra partiju briedumu un gatavību būt varas partijai, nevis būt viena, divu Saeimas sasaukumu gadījuma labuma smalsteklim. Nerakstītie kritēriji, ar kuriem lepojas nevis publiski, bet politikas aizkulisēs, ir spēja saliedēties ap varu, kopīgu varas pozīciju vārdā norijot krupi, pārkāpjot pāri personiskiem aizvainojumiem, atliekot personiskas ambīcijas, ja tas nāk par labu kopējām izredzēm noturēties pie varas un to vairot, un demonstrēt uz āru saliedētību.
Proti, augstākajā politiskajā līgā nav pieņemta atklātība tādā pakāpē, kādu to intervijā Dienai demonstrēja Kariņš. Ņigu ņegu, ko Vecrīgā sacēla intervija, kāds jau pasteidzies pierakstīt norietoša politiķa izmisumam. Taču neaizmirsīsim, ka Kariņš ir strādājošs ministrs, Jaunās Vienotības valdes priekšsēdētājs un Vienotības seja. Tādēļ par agru pierakstīt Kariņa atklātību priekšlaicīgiem memuāriem, drīzāk varas cīņām valdošajā partijā.