2022. gadā minimālā alga noteikta 21 no 27 ES dalībvalstīm, un augstākā – 2257 eiro – tā ir Luksemburgā, kas ir vienīgā dalībvalsts, kurā minimālā alga pārsniedz 2000 eiro, rāda ES statistikas biroja Eurostat dati. Protams, minimālās algas lielums bruto nav vienīgais sabiedrības labklājību raksturojošais kritērijs. Būtiska nozīme ir cenu līmenim, kā arī darbaspēka nodokļu likmēm, no kurām izriet neto algas lielums. Sabiedrības labklājību raksturo arī vidējā atalgojuma līmenis un tas, cik daudz konkrētajā valstī ir tādu iedzīvotāju, kuriem minimālā alga ilgtermiņā ir vienīgais iztikas avots (nav pensijas, nav ienākumu no saimnieciskās darbības vai no otra darba).
Jāpiebilst, ka to ES dalībvalstu, kurās nav noteikta minimālā alga, vidū ir turīgās Ziemeļvalstis – Dānija, Somija un Zviedrija, jo tajās izveidojusies tradīcija, ka algu lielums tiek noteikts, vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem, kurus bieži pārstāv arodbiedrība. Tātad arī šāds modelis var funkcionēt.
Tomēr tas, ka Latvijā minimālā alga uz ES fona ir tiešām zema un turklāt būtiski mazāka nekā Baltijas kaimiņvalstīs (Igaunijā minimālā alga ir 654 eiro, bet Lietuvā – 730), apliecina, ka nabadzība ir ļoti nopietna mūsu valsts problēma. Līdz ar to gan energoresursu sadārdzināšanos, gan inflāciju, kas dzen augšup pārtikas un citu ikdienā nepieciešamo preču cenas, Latvijas iedzīvotāji uztver ļoti saasināti. Turklāt Covid-19 pandēmijas ietekmē finanšu plūsma daudzās ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos saistītās nozarēs joprojām ir nestabila, un tas pastiprina sociālekonomiskos riskus.
Protams, vainot vienīgi pašreizējo valdību par to, ka Latvijā ir zems labklājības līmenis, būtu netaisnīgi, turklāt pret minimālās algas paaugstināšanu ir iebilduši uzņēmēji, it īpaši kategoriskiem iebildumiem skanot no reģioniem. Tomēr tas, cik gausi valdība reaģē uz energoresursu cenu kāpumu, liecina, ka politiskā elite neapzinās nabadzības problēmas nopietnību. Tas, ka tiek piešķirti pabalsti gan pensionāriem, gan ģimenēm par katru bērnu, protams, ir labi un arī citi ieviestie atbalsta pasākumi vērtējami atzinīgi, taču ar tiem vien ir par maz.
Valdības smagnējā reakcija uz energoresursu cenu krīzi var nest valdošajai koalīcijai daudz nepatīkamākus pārsteigumus 14. Saeimas vēlēšanu rezultātos nekā politisko šovmeņu "Pandēmijas nav!" kampaņa, kas daudziem iedzīvotājiem allaž bijusi vienaldzīga, bet citiem – apnikusi ar savu vienveidību.
pari