Janvāra beigās aģentūra LETA publicēja ziņu par to, ka "Saeimas deputāti vairāk nekā pusgadu netiek skaidrībā ar definīcijas "nevainojama reputācija" iekļaušanu netīrās naudas ierobežošanas likumā", un izklāstīja TV3 raidījumā Nekā personīga vēstīto par šo tēmu. Tomēr reputācijas temats ir daudz plašāks par strīdiem, kas saistīti ar netīrās naudas aprites ierobežošanu.
Ja raugās uz politisko vidi un dažādu vēlēšanu rezultātiem, tad vērojams, ka vēlētāju izpratne par to, kuri politisko spēku pārstāvji ir pelnījuši, lai par viņiem atdotu balsi, un kuri nē, ir visai atšķirīga. Nereti vēlēšanu kandidāta prasme precīzi uzrunāt izvēlēto elektorātu ir daudz nozīmīgāka par kristāldzidru reputāciju. Turklāt viena mūsu sabiedrības daļa ir tik emocionāla, ka reizēm kāda politiķa komunikācijas stils par vai pret šo politiķi noskaņo daudz spēcīgāk nekā, piemēram, šī paša politiķa darbs pie normatīvajiem dokumentiem. Tā rezultātā reputācija tiek pamatota "patīk/nepatīk" līmenī.
Jāņem vērā arī, ka politiķi allaž var aizbildināties ar to, ka vēlētājiem dotos solījumus traucēja izpildīt konkurenti vai force majeure, t. i., nepārvaramā vara. Arī nesen Latvijā bija vērojams, ka politiskajiem populistiem, kuri iepriekš daudz solījuši, bet maz paveikuši, joprojām ir savi fanātiskie piekritēji, kam pietiek tikai ar to, ka populisti kritizē pašreizējo valdību, lai par šiem populistiem jūsmotu.
Uzņēmējdarbības vidē ar reputāciju ir vienkāršāk. Ņemot vērā Latvijas nelielos mērogus, vismaz konkrēto nozaru ietvaros cits citu lieliski pazīst un zina, kāda kuram uzņēmējam ir profesionālā reputācija. Gan tas, ka uz kāda uzņēmēja solīto var vienmēr paļauties, gan tas, ka cits biznesmenis regulāri nepilda saistības pret sadarbības partneriem un nesamaksā algas darbiniekiem, kļūst zināms ātri vien, tāpat kā informācija par to, vai pasūtījumu izpildei ir laba vai tieši pretēji – zema kvalitāte. Pragmatiskajā uzņēmējdarbības vidē ir ierasts sekot principam – ja konkrētā uzņēmēja reputācija ir tāda, ka sadarbībā ar viņu rodas problēmas, tad sadarboties nevajag, jo kuram gan vajadzīgas problēmas?
Ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē, tad princips, ka gan nevainojamas reputācijas, gan tās zaudēšanas pamatā ir konkrēta personas rīcība, kas pierādīta ar faktiem, tiktu ievērots arī politiskajā vidē. Turklāt jāņem vērā, ka sociālo tīklu laikmetā vismaz viena daļa sabiedrība ļoti viegli pakļaujas dažādām manipulācijām, un tādēļ tieši bezkaislīgu faktu nozīme kļūst aizvien būtiskāka.