Ikvienam, kurš seko līdzi VSAOI izmaiņām, ir zināms, ka šīs izmaiņas ir virzījusi un aizstāvējusi Jaunā Vienotība (JV) un popularizējis šīs politiskās partijas finanšu ministrs Jānis Reirs. Ja JV būs pārrēķinājusies tajā, ka VSAOI izmaiņas stūrgalvīgi īsteno nepiemērotā – Covid-19 pandēmijas – laikā, un šīs partijas lojālais, intelektuālais elektorāts, kuru veido, piemēram, autoratlīdzību saņēmēji un nepilnas slodzes strādājoši augstskolu lektori, JV stūrgalvību nepiedos, tad tas atstās iespaidu uz 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem.
Tomēr tā dēvētajai 1. jūlija nodokļu reformai var būt arī tādas sekas, kas ir nozīmīgākas par vienas partijas likteni. Respektīvi, nodokļu reformā ietvertā ideja, ka gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan arī dažādos alternatīvajos režīmos strādājošajiem, piemēram, pašnodarbinātajiem, ir jāsāk nopietnāk uztvert VSAOI, nenoliedzami ir pareiza. Turklāt valsts valdības un Saeimas personā ir tiesīga prasīt no sabiedrības nopietnāku attieksmi pret sociālo apdrošināšanu. Tomēr tajā pašā laikā valsts, t. i., valdība un Saeima, nav tiesīga graut sabiedrības uzticēšanos tam, ka VSAOI maksāšana garantē konkrētus finansiālās drošības spilvenus. Ja velk paralēles ar veselības apdrošināšanu ceļojuma laikā, tad cilvēks, kurš samaksā par apdrošināšanas polisi, to dara ne jau tādēļ, lai nauda no viņa konta nonāktu apdrošinātāja kontā, bet gan tādēļ, lai nepieciešamības gadījumā būtu pieejams drošības spilvens.
Tādēļ ir pilnīgs absurds vienlaikus gan mudināt sabiedrību nopietnāk uztvert VSAOI, gan izteikt ekstravagantas idejas par otrā pensiju līmeņa reformēšanu. Liela daļa to Latvijas iedzīvotāju, kuri ir otrā pensiju līmeņa dalībnieki, pārstāv paaudzi, kas augusi trauksmainajos XX gadsimta deviņdesmitajos gados, piedzīvojusi labklājības līmeņa sašūpošanos 2008.–2010. gada finanšu krīzes laikā un kurai tā rezultātā ticība vērienīgu finanšu sistēmu stabilitātei jau tāpat ir trausla. (Jāatgādina, ka otrajam pensiju līmenim automātiski ir pievienotas personas, kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija.) Ja šobrīd pie varas esošie politiķi demonstrē attieksmi – "jūs, iedzīvotāji, maksājiet VSAOI, maksājiet vairāk, bet neceriet, ka jūsu uzkrājumi otrajā pensiju līmenī ir pasargāti no populistu centieniem jūsu naudu pārdalīt" –, tas uzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai var iedragāt visai pamatīgi un uz ilgiem gadiem.