Pretrunīgie politiskie signāli

Taču šo Saeimu raksturo tas, ka lielai daļai deputātu nav iepriekšējas pieredzes politikā, un, iespējams, tas arī ir iemesls, kādēļ pietrūkst izpratnes par lēmumu rezonansi sabiedrībā. Viens konkrēts piemērs. Nesenā vēsts par televīzijas kanāla LNT reorganizāciju aktualizēja tematu par to, ka daudzi medijos (un arī citās jomās) strādājošie cilvēki tiek nodarbināti, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem, kas paredz niecīgas sociālās garantijas. Ātri vien temats ieguva plašus mērogus, atkal uzjundot diskusiju par mikrouzņēmumiem (MU), kas ir izplatīti ļoti dažādās nozarēs, un arī par citām sadarbības formām, kas tiek izmantotas kā alternatīvas darba tiesiskajām attiecībām. Jāatgādina gan, ka šādu diskusiju uzplaiksnījumi, it īpaši par MU, pēdējos gados ir bijuši vismaz divreiz, bet optimālais variants tā arī nav atrasts. 

Nenoliedzami politiķu paustais mudinājums sabiedrībai domāt par sociālo iemaksu apjomu un ar to saistītajām finansiālās drošības garantijām ir vērtējams pozitīvi. Taču tajā pašā laikā Saeima ir izdarījusi ko tādu, kas grauj ticību tam, ka lielākas sociālās iemaksas garantē pamatīgāku finansiālās drošības "spilvenu", respektīvi, ir nolēmusi, ka tiks samazināts bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks un straujāk saruks pabalsta apjoms. Te būtiski nav cipari, bet gan princips – politiķi uzskata, ka var vienkārši mainīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas nosacījumus, un laikam pat neiedomājas, ka tā grauj iedzīvotāju uzticēšanos sociālo iemaksu sistēmai. Taču, piemēram, IT speciālists, kurš izveidojis savu MU, var nodomāt tā: "Ja jau Saeimas vairākums nobalsojis par sliktākiem nosacījumiem bezdarbniekiem, tad drīz ķersies pie slimības pabalsta samazināšanas, bet vēl pēc kāda laika – pie 2. pensiju līmeņa uzkrājumiem. Kur garantijas, ka tā nenotiks? Nav!" 

Politiķiem, ja reiz viņi atkal aktualizē sociālo iemaksu nozīmīgumu, vajadzētu palielināt gan pabalstu bezdarbniekiem, gan citas ar sociālajām iemaksām saistītās garantijas un tā parādīt sabiedrībai, ka no šīm iemaksām ir reāla jēga. Diemžēl izskatās, ka ar politisko talantu "plānot trīs gājienus uz priekšu" tiešām nav spoži.