Rajevskis: Prezidenta iniciatīva premjera kandidāta mekējumos ir ļoti riskanta

Cik tas ir auglīgi vai - tieši pretēji - riskanti?Es domāju, kas tas ir ļoti riskanti. Protams, tā spēle var izvērsties arī pozitīvi - Raimondam Vējonim jau tāpat ir ļoti augsts reitings, viņš sevi parādījis kā rīcībspējīgu prezidentu, kuram ir ietekme uz politisko procesu (jo vienmēr jau pārmet, ka prezidentam nav ietekmes), ja viņš to arī tagad nodemonstrētu, tas nāktu viņam par labu.Tas, ka prezidents pats uzņemas šo lomu, liecina par ietekmi vai par kādas partijas pasūtījuma pildīšanu? Piemēram, Vienotība nevar apiet savu līderi, tad nu ļauj, lai Vējonis nominē kādu citu no tās biedriem?Te jāskatās atkal no otras puses - viņš varētu būt diskomfortā, ja partijas rosinātu nosaukt tādu kandidātu uzvārdus, kam nav Saeimas vairākuma atbalsta. Tad viņam sāktos izvēle starp noteiktām personām. Tad jau labāk viņam būt ar atraisītām rokām nekā ļauties, ka ieliek šauros kandidātu rāmjos. Jo tad jākļūst par Saeimas balsu vākšanas elementu, ko viņš, protams, negrib. Tieši tāpēc, es domāju, Vējonis uzrunāja Valmieras mēru Baiku - tas parādīja, ka viņam rokas atraisītas.Un tomēr prezidentam jārēķinās ar to, vai kandidātam, kam viņš uztic veidot valdību, ir Saeimas vairuma atbalsts.Patlaban viņš vēl nevienu nenosauc, vien raida signālus. Protams, saprotams, ka galu galā premjeram ir jāsavāc vairākums parlamentā. Tāpēc prezidents runā ar vairākiem pretendentiem.Tas, kādā veidā notiek šīs sarunas, rada aizdomas par kandidāta meklēšanu "pa kaktiem". Vai nebija taktiski pareizāk deputātus sapulcināt lielā zālē un nelaist ārā, kamēr neatrod vairākumam pieņemamu valdības vadītāju?Mani mazliet izbrīna kas cits. Prezidents uzrunāja Baiku, bet kāpēc viņš nerunā ar citu līdzšinējās koalīcijas partneru - ZZS un Nacionālās apvienības - pārstāvjiem? Kādi viņiem varētu būt kandidāti? Sākumā taču "zaļie zemnieki" nemaz neteica, ka viņi negrib šo amatu. Prezidentam būtu tikai normāli runāt ne vien ar pašvaldību vadītājiem, bet arī ar citu partiju pārstāvjiem. Ja valdošā partija, kā sevi uzskata Vienotība, nespēj piedāvāt tādu premjera kandidātu, kurš bauda vairākuma atbalstu savā partijā, tad vajag paskatīties pie pārējiem koalīcijas partneriem.Jā, Kučinski pati ZZS ieteica tikai šopirmdien, kaut par viņu sprieda jau sen. Kāds iemesls šādai nogaidošai pozīcijai no pārējo puses? Vēlme pilnībā novājināt Vienotību?Mani šāda vilcināšanās izbrīna, ja uz notiekošo raugāmies no prezidenta viedokļa. Bet, ja raugāmies no ZZS viedokļa, tad es uzskatu, ka viņu spēle ir perfekta un tā vērsta uz Vienotības reitinga deldēšanu un viņu iznīcināšanu. Ja šādā tempā viss notiks, mēs jau tuvākajā mēnesī redzēsim, ka Vienotības reitings būs zem 5%.Ko tas nozīmētu šai partijai?Tas vispirms nozīmē ļoti lielu iekšējo nestabilitāti. Parasti partijas, kuras nokrīt zem 5% barjeras, pārdzīvo ļoti nopietnas problēmas tieši ar iekšējo stabilitāti. Tas var novest pie šķelšanās riskiem. Es negribētu uzreiz apgalvot, ka viņi šķelsies, bet, ja deputāts redz, ka nākamajās vēlēšanās krēsls var arī nesanākt, un pagaidām neviena politiskā rīcība no Vienotības puses neliecina, ka viņiem ir kaut kāds plāns, kā atjaunot jau zaudēto uzticību, tas var novest pie atziņas, ka labāk tagad - divarpus gadu pirms vēlēšanām - sašķelties un domāt par citu risinājumu.Kā tādā gadījumā vērtējams Vienotības sagatavotais Latvijas simtgades plāns?Ar to ļoti labi aizklāj nopietnu politisko ideju trūkumu, to, ka partijai nav reālas līderības. Es šo plānu neuzskatu par nopietnu pieteikumu. Nav jau runa par simtgadi - kā var runāt par simtgades plānu, ja tu nevari izveidot valdību ar normālu valdības deklarāciju?!Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 12.janvāra, numurā!**