Tas, kas nav liegts pat šajos ģeopolitiskajos apstākļos, ir norādīt uz niansēm, kurām pielaižu prasības ieviešana nav ne panaceja, ne traucēklis. Teiksim godīgi, vairums ne tikai publikas, bet arī dažādu ekspertu uz pielaižu piešķiršanu (vai, kas svarīgāk, iespējamu nepiešķiršanu) pilsētu mēriem raugās, pirmkārt, jau no to valstiskās lojalitātes viedokļa – kā uz sietu, caur kuru beidzot atsijāt tos "saskaņiešus, elksniņus un citus, kam noteikti kāda prokremliska uts kažokā paslēpta". Jau kautrīgāk un varbūt ne tik skaļi atļaujoties to atzīt, daļa uz šo raugās kā uz rīku no mēru loka atsijāt vispār visus, kas viņiem politiski, ideoloģiski un visādi citādi riebjas.
Naiva ir iedoma, ka par pielaižu piešķiršanu atbildīgie specdienesti, pēc publikas domām, būs tieši šādos uzskatos. Tas, ka katrā no valdībām ir vairāki ministri, par kuriem šai pašai publikai paceļas uzacs no izbrīna, kā viņi tikuši pie pielaides valsts noslēpumam, taisnprātības uzplūdos šobrīd ir nolikts pie malas. Starp citu, interesanti, iebildes vai vismaz piesardzība pret prezidenta rosinātajiem grozījumiem Valsts noslēpuma likumā neaprobežojas tikai ar tā dēvēto "saskaņiešu" loku, bet nāk arī no opozīcijā esošo tā dēvēto latvisko partiju pārstāvjiem. Tas daudz ko pastāsta par priekšstatu, cik neatkarīgi no valdošās koalīcijas, vēl vairāk – valdošās partijas, ir mūsu specdienesti.
Tas, kas raisa lielāko jautājumu, bet pilnīgi noteikti nebūs šo likumgrozījumu debašu centrā, manuprāt, ir, kādēļ jau atkal problēmas, kas risināmas ar Krimināllikuma palīdzību, tātad – konstatējot noziedzīgu nodarījumu vai tā plānošanu, pieķerot un pierādot, tiecamies risināt ar totāli noslepenoto pielaižu nepiešķiršanas vai anulēšanas metodi. Ciniskākam un Latvijas koruptīvās metodes labi pārzinošam cilvēkam šis jautājums nešķiet nemaz retorisks un arī atbilde ir skaidra. Kam gan vajadzīgi Rīgas domes un Latvijas Bankas mēroga korupcijas skandāli, kuri satricināja gadiem būvētu sistēmu un koruptīvās shēmas, kas neizbēgami notiek kriminālizmeklēšanas gadījumā. Ērtāk un klusāk ir noņemt no trases jeb izcelt no konkrētas shēmas kādu mēra kandidātu, lai pašu shēmu pārņemtu kāds, kuram šī pielaide būtu.