Reformai jāstiprina Latgale

Diena jau vairākkārt rakstīja, ka, pēc Statistikas biroja Eurostat datiem, Latvijas sabiedrības turības līmenis ir krietni zemāks nekā daudzviet citur Eiropas Savienībā (ES), un pat visdzīvespriecīgākie optimisti nevar noliegt bezkaislīgos datos redzamo realitāti – mūsu valsts ierindojas trūcīgāko ES dalībvalstu vidū. Taču arī mūsu pašu Latvijā vērojami labklājības līmeņa kontrasti, un reģions, kas izskatās visskumjāk, ir Latgale. Janvāra beigās bezdarba līmenis Rīgā bija vien 4%, Rīgas reģionā – 4,3%, Vidzemē – 6%, Zemgalē – 6,5% un Kurzemē – 7,4%, bet Latgalē – 13,9%, vēsta Nodarbinātības valsts aģentūra un arī atklāj, ka Latgale ir vienīgais Latvijas reģions, kurā ir tādi novadi, kuros bezdarba līmenis bijis ap 20% (Ciblas novadā – 22,3%, Zilupes novadā – 19%, Kārsavas novadā – 18,2%). Augsts bezdarba līmenis fiksēts pat Rēzeknes novadā – 15,5% – un Daugavpils novadā – 9,9%. Pašās pilsētās situācija gan izskatās labāk – Rēzeknē – 8,8%, Daugavpilī – 7%, tomēr arī šie bezdarba rādītāji ir krietni bēdīgāki nekā Jelgavā un Valmierā, kur bezdarba līmenis bijis vien starp 3% un 4%. 

Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati par atalgojumu rāda, ka pērn Rīgā mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1206 eiro, bet Latgalē vien 751 eiro (vidēji Latvijā – 1076 eiro).

Protams, nevar noliegt aizdomas, ka par valsts vidējiem rādītājiem ievērojami augstāks bezdarba līmenis un zemāks atalgojums varētu būt saistīts ar ēnu ekonomikas izpausmēm, taču SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra īstenotais pētījums vismaz līdz šim nav licis domāt, ka tieši Latgalē ēnu ekonomika būtu iesakņojusies daudz dziļāk nekā visā pārējā Latvijā. 

Tādējādi jājautā, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija domā darīt, lai Latgales iedzīvotājiem sociālekonomiskā situācija nebūtu krietni sliktāka, salīdzinot ar visu pārējo Latviju, respektīvi, lai Latgale nebūtu pats trūcīgākais reģions nabadzīgā ES dalībvalstī? Un saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu būtisks jautājums ir, vai šī reforma uzlabos situāciju Latgales nomaļākajos novados jau tuvākajā laikā, un, ja ne, vai tad tas nav būtisks reformas trūkums?