Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita
Francijai sociālās pārmērības draud ar visai lielām finansiālajām nepatikšanām nākotnē

Reformas neatliekamība

Pēdējā laika notikumi Francijā vedina lieku reizi aizdomāties par to, cik lielās devās sociālisms būtu pieļaujams, lai tas neapdraudētu ilgtspējīgu valsts finansiālo pastāvēšanu. Patlaban valsti pārņēmis masveida protestu vilnis, un izskan arī viedokļi, ka tie varētu izvērsties plašākos nemieros un varbūtējos valsts politiskās situācijas satricinājumos.

No darba ņēmēju viedokļa Franciju līdz šim tiešām varētu uzskatīt par "sociāli atbildīgu" valsti. Tomēr, kā vedina domāt eirozonas otrās lielākās tautsaimniecības dati, sociālās pārmērības draud ar visai lielām finansiālajām nepatikšanām nākotnē, un to rezultātā cietējs būs arī ierindas iedzīvotājs. Pērn Francijas valdības parāds nonācis jaunā augstākajā punktā, sasniedzot 97% no valsts iekšzemes kopprodukta. Gadu iepriekš šis skaitlis bija 96,6%, un 0,4 procentpunktu pieaugumu varētu neuzskatīt par sevišķi būtisku.

Tomēr ir jāņem vērā, ka valsts finansiālā situācija pasliktinājusies laikā, kad ekonomikas konjunktūra gan pasaulē, gan eirozonā ir bijusi labākā kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Arī pats tautsaimniecības temps ir bijis visai gauss. Citas eirozonas valstis spējušas panākt kaut pāris procentu izaugsmi, savukārt Francijā tā lēšama vien procentu desmitdaļās un rosina aizdomāties, kas notiks brīdī, kad pasaules tautsaimniecība atkal sāks buksēt.

Pēdējos gados pie zināmas komforta sajūtas Francijai ļāva tikt relatīvi lētu finanšu resursu pieejamība saistībā ar pasaules lielo centrālo banku īstenotajām ekonomikas stimulēšanas programmām, kas cita starpā arī valstīm ļāva samērā lēti pārfinansēt savas iepriekšējās saistības un veidot jaunas, izlaižot tirgū arvien jaunas parāda vērtspapīru emisijas. Tā kā procentu likmes jau samērā ilgstoši bijušas zemas, katra jauna parādu vērtspapīru iznākšana investoru vidē tika uzskatīta par apsveicamu, jo atturēja likmes no tālāka krituma un ļāva arī papildus kaut ko nopelnīt. Tomēr šāda situācija nav iecirsta akmenī. Eirozonā procentu likmes tiek noteiktas vienādas visām valstīm, taču atšķiras šo valstu finansiālā situācija un ekonomikas attīstības tempi. Līdz ar to, visticamāk, mēs piedzīvosim brīdi, kad likmes tiks celtas, lai izvairītos no pārāk lielas inflācijas un straujāk augošo valstu, piemēram, Vācijas, ekonomikas pārkaršanas. Ja būs lielākas likmes, pieaugs arī valstu parāda apkalpošanas izdevumi, tādējādi budžeta ietvaros naudas sociāliem mērķiem kļūs procentuāli mazāk. Iespējams, Francijai būtu izdevies līdzšinējo sociālo sistēmu saglabāt, paliekot pie franka, tomēr eirozonā tas šķiet visai maz iespējams, jo galu galā var izvērsties kā atsevišķās valūtas zonas dienvidu valstīs. 

Top komentāri

reptilis
r
Eiropai ir jāatgriežās pie pirmsākumiem - EK!...ar savstarpēji izdevīgu tirdzniecību....savu naudu katrā valstī...savstarpējiem norēķiniem ekijs....nejaukšanos valstu iekšpolitikā....un ekonomikā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē