Rīgas domes opozīcija pieprasījusi sasaukt Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdi, lai runātu par satiksmes dalībnieku apdraudējumu ielu remontdarbu laikā. Lai kā pozīcijas pārstāvjiem un par satiksmes infrastruktūru atbildīgajiem nepatiktu taisnoties par šiem jautājumiem, ir labi, ka kāds to liek darīt, jo līdz ar to ir cerības, ka arī šajā jomā ar laiku varētu tikt ieviesta kārtība.
Proti, būtu tikai loģiski, ja ielu pārbūves plānus pieskaņotu nevis vēlēšanu datumam (kā piedzīvojām, remonti sākās teju vai otrā dienā pēc politiķiem tik svarīgā datuma).
Ja remonta darbi būtu uzsākti līdz ar siltuma iestāšanos pavasarī, tos būtu iespējams organizēt ilgākā periodā, līdz ar to arī tā, lai ar to mazāk tiktu traucēta satiksme. Pabeidz pārbūvi vienā ielā, tikai tad sāk paralēli esošajā, lai nav tā, kā tagad, kad gan Brīvības, gan Valdemāra iela ir ar "apgrūtinājumu".
Ne mazāk svarīga ir – un tieši no satiksmes dalībnieku, pamatā mazākaizsargāto, drošības viedokļa – apbrauktuvju un pagaidu ietvju nodrošināšana vietās, kur notiek būvdarbi. Ko šodien redzam? Daudzviet pilsētā ietves un ielas posms pārrakts, apkārt iežogojums, priekšā zīme, ka gājējiem iet aizliegts. Kā lai cilvēki nokļūst no, piemēram, sabiedriskā transporta pieturas līdz dzīves vai darba vietai otrpus "objekta"? Iet atpakaļ līdz gājēju pārejai krustojumā, šķērso ielu, tad mēro ceļu līdz nākamajai pārejai kvartāla galā un atgriežas? Vai iet pa ielu, pārkāpjot brīdinājumu? Murgs kaut kāds! Jā, pēdējās dienās manīti Satiksmes departamenta vadības apliecinājumi, ka kāds no būvniekiem saņēmis par šādu rīcību sodu, taču... vai ir ticība, ka ar šiem sodiem būs pietiekami, lai ierastā prakse šajā jomā tiktu mainīta pret daudz civilizētāku, tādu, kad, neatkarīgi no tā, cik plata iela, vismaz gājējiem vienmēr tiek veidots drošs koridors, pa kuru pārvietoties ap būvlaukumu?
Šajā kontekstā prātā nāk senais stāsts par to, vai Rīga ir gatava. Un ne tikai būvdarbu ziņā. Problēmas, kā redzam, ir arī "Rīgas cēlāju" attieksmē pret pilsētu, tās iedzīvotājiem, nespējā kļūt tālredzīgiem, sajusties pietiekami atbildīgiem, mainīties līdzi laikam darbu organizācijas ziņā.
Māris Jonovs
mākslinieks
mākslinieks