Diemžēl tieši to saklausīju otrdienas vakarā LTV1 raidījumā 1:1, sagaidot veselības ministra Daniela Pavļuta atbildi uz Gundara Rēdera jautājumu par ierobežojumu iespējamu atcelšanu vai pagarināšanu. Proti, ministrs atbildes pēc būtības vietā atgādināja, cik daudziem konstatēts Covid-19 iepriekšējā diennaktī un cik daudzi nomiruši, liekot saprast, ka jautājumi par valdības lemtā pārskatīšanu tiek uztverti teju vai kā zaimi.
Tas ļoti spilgti atklāj šī brīža valdības vienpusējo skatījumu uz procesiem. Ir tiešām liela krīze Covid-19 dēļ, bet vai tikai tā dēļ? Ir vairāk nekā pietiekams pamats teikt, ka krīze ir arī valdības neefektīvās, neproduktīvās rīcības dēļ. Pavļuts argumentē ierobežojumu nepieciešamību ar to, ka daudzi mirst no Covid-19, bet vai veselības ministram nemaz nerūp tas, ka cilvēki mirst arī no citām kaitēm, laikus nesaņemot medicīnisko palīdzību? Vai no Covid-19 mirs mazāk, ja vēl ilgstoši būs tieši šādi ierobežojumi? Īstermiņā varbūt ir redzams pakāpenisks samazinājums, bet, ja tas process ievelkas, skaidrs, ka summāri upuru skaits vēl būs liels. Un ne tikai no Covid-19. Tad varbūt tomēr laiks nopietni pārskatīt, vai iespējami kādi citi ceļi vīrusa izplatības ierobežošanai? Varbūt vēl stingrāki ierobežojumi, bet tādi, kas tiešām īsā laikā dod rezultātu, lai upuru ir mazāk un kaut cik pārskatāmā periodā varam atgriezties pie normālas dzīves. Paši neredz alternatīvas līdz šim lemtajam? Tad varbūt tomēr ir laiks ieklausīties arī ierobežojumu skarto nozaru pārstāvjos, respektēt viņu gatavību darboties tā, lai minimalizētu vīrusa pārneses riskus? Jo pretējā gadījumā, ievelkoties neefektīviem ierobežojumiem, ne tikai tiktu pieļauta mirstības turpināšanās no Covid-19 un citām šobrīd pienācīgi neārstētām slimībām, bet arī valsts nebūtu pasargāta no tā, ka jomās, kas liegtas, daļa pakalpojumu tiek sniegta nelegāli, tātad nekontrolējami arī no epidemiologu puses. Un arī bērnu psihei ir traumējoša katra diena, kas jāpavada, attālināti mācoties, – tam aizvien vairāk uzmanību pievērš psihologi.
Rīkoties, ne biedēt
Komunistu varas laikos, kad kavējās pārtikas piegādes veikalos, propaganda jo intensīvāk vēstīja par patiltēs dzīvojošajiem Amerikā un bezpajumtniekiem rietumvalstīs. Vēl nesenā pagātnē, kad Krievijā kavējās pensiju izmaksas vai bija kādas citas sociālekonomiskas problēmas, valsts kontrolētie mediji fokusējās uz tādām tēmām kā automātiskas pilsonības liegšana iebraucējiem vai pāreja uz izglītību valsts valodā Baltijas valstīs. Taktika skaidra – novērst uzmanību no grūtībām, ieskaidrojot, ka citur vēl sliktāk. Ļoti nekorekta komunikācijas metode, ko nemaz negribējās dzirdēt no Latvijas politiķiem, bet...
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.