Ka Dudas izredzes atkārtoti ieņemt Polijas prezidenta amatu ir jūtami augstākas, bija skaidrs jau pēc pirmās vēlēšanu kārtas. Pirmkārt, viņš pirmajā kārtā saņēma par 13% balsu vairāk nekā Tšaskovskis, otrkārt, par labējiem un konservatīvajiem kandidātiem kopumā tika atdots jūtami vairāk balsu nekā par liberālās ievirzes politiķiem.
Pretējā svaru kausā tikmēr tika likts vētrains un bieži vien nekorekts nosacītās apvienotās Eiropas atbalsts Tšaskovskim. Pret Dudu tika īstenots milzīgs spiediens no Briseles puses, bet daudzu valstu, it īpaši Vācijas, prese de facto atklāti aģitēja par Tšaskovski, un ir skaidrs, ka Varšavā šos notikumus neaizmirsīs vismaz nākamos trīs gadus. (2023. gadā Polijā ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas.)
Polijas prezidenta vēlēšanu gaita un to iznākums ietekmēs ne tikai turpmākās attiecības ES iekšienē, jo vēlēšanas nodemonstrēja sašķeltību arī Polijas sabiedrībā.
Valsts ir sadalīta gan ģeogrāfiski – austrumu vojevodistes vienprātīgi atbalstīja Dudu, kamēr rietumu vojevodistes – Tšaskovski, gan mentāli.
Par esošo prezidentu balsoja lauku reģioni un mazpilsētas, kamēr par Tšaskovski – lielpilsētas, Dudu atbalstīja 62% vēlētāju, vecāku par 60 gadiem, kamēr Tšaskovski – 64% vēlētāju, jaunāku par 29 gadiem, utt.
Polijas nesaskaņas ar Briseli dēļ politikas, kuru neviens nenosauks par proeiropeisku liberālismu, kā arī nesaskaņas ar Vāciju Varšavas vēsturisko un aktuālo pretenziju pret Berlīni, kā arī Polijas kļūšanas par proamerikānisma bastionu Eiropā dēļ nav nekas jauns, tomēr šoreiz pretrunas izpaudās īpaši spilgti, brīžiem izejot ārpus pieļaujamajām robežām. Tāpat jaunums nav arī radikāli atšķirīgie noskaņojumi Polijas sabiedrībā, tomēr arī šeit priekšvēlēšanu karstumā tika izmantoti argumenti, kas atradās ārpus pieļaujamajām robežām.
Fakts, ka katra nākamā politiskā kauja Polijā kļūst aizvien radikālāka, raisa lielāko satraukumu.
Lai arī līdz šim pēc vēlēšanām vai citiem nozīmīgiem notikumiem kaislības vienmēr ir norimušās, šādi turpinot, agri vai vēlu pienāks brīdis, kad sarunāts būs tik daudz un kompromisi vairs nebūs atrodami. Un tā notiek ne tikai Polijā, bet arī virknē citu valstu, kas liecina par aizvien pieaugošo politisko nestabilitāti vismaz Rietumu pasaulē