Separātais miers

Vienošanās, kas paredz ASV un to sabiedroto karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz nākamā gadam vidum ar nosacījumu, ka talibi neturpinās karadarbību un sāks sarunas par izlīgumu ar Afganistānas valdību, ir atklāti izdevīga ASV prezidentam Donaldam Trampam. Viņš vēl 2016. gadā solīja ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas un attiecīgi pirms prezidenta vēlēšanām var ieskaitīt savā kontā izpildītu solījumu vēlētājiem.

Ne mazāk izdevīgs līgums ir arī talibiem, kuri būtībā ir vienojušies ar amerikāņiem, ka ļaus pēdējiem netraucēti aiziet no Afganistānas.

Pēc tam, visticamāk, atkārtosies scenārijs, kādu Afganistāna piedzīvoja pēc PSRS karaspēka aiziešanas, kad talibu kontrolē nonāca gandrīz visa valsts teritorija. Jautājums ir tikai par to, vai talibiem pietiks pacietības sagaidīt karaspēka izvešanu, vai arī rēķinu piestādīšana oficiālajai, proamerikāniskajai valdībai sāksies ātrāk.

Galvenā zaudētāja tikmēr ir Afganistānas valdība, kas miera sarunās nepiedalījās un kuras pārstāvji nebija klāt arī vienošanās parakstīšanas ceremonijā. Faktiski ASV parakstīja separātu miera līgumu ar Vašingtonas izveidotās un ilgstoši atbalstītās valdības galvenajiem ienaidniekiem. Pēc līdzīga sižeta Sīrijas Kurdistānā šādu soli gan grūti nosaukt par pārsteidzošu.

ASV gaidāmajai aiziešanai no Afganistānas ir arī nopietns ģeopolitiskais aspekts. Pilsoņu kara desmitgažu nomocītā valsts atrodas stratēģiski svarīgā teritorijā, tā dēvētās Lielās Eirāzijas pašā centrā.

Vismaz teorētiski Afganistānai ir potenciāls kļūt par vienu no Eirāzijas nozīmīgākajiem civilizāciju saskares un tranzītceļu krustpunktiem.

Nav arī noslēpums, ka viens no galvenajiem ASV ieilgušās militārās klātbūtnes iemesliem ir nepieļaut šā potenciāla izmantošanu, kavējot Eirāzijas lielvalstu sadarbību. Karaspēka izvešana nozīmē atteikšanos no šādas politikas, un Trampa oponenti jau pasteigušies darīt zināmu, ka viņu nākšanas pie varas gadījumā karaspēks paliks, kur bijis.

Tiesa, vismaz šobrīd šī iespēja šķiet daudz mazāk ticama nekā varbūtība, ka jau pēc diviem vai trim gadiem visa Afganistāna atradīsies talibu rokās. Savukārt miera iestāšanās pēc tam kļūs atkarīga no talibu spējas saprasties un sadzīvot ar tādām valstīm kā Ķīnā, Indija un Krievija.