Pirmšķietami – lai viss šis process izklausītos diezgan nopietni un stratēģiski nozīmīgi, jau iepriekš tam piešķirts speciāls nosaukums – "Dialoga apļi". Tā esot Somijā radusies metode, kas piedāvā drošu un neformālu vidi sarunām, kuras vērstas uz uzticēšanās veidošanu un savstarpējās sapratnes veicināšanu. Un tomēr – mani nepamet sajūta, ka šis projekts, kas acīmredzami izmaksās kaut kādu noteiktu (un diez vai pavisam nebūtisku) naudas summu, ir nekas vairāk kā labi izplānots sabiedrisko attiecību vai valsts pārvaldes pozitīvās publicitātes aktivitāšu sastāvdaļa ar mērķi – mēģināt likt sajust sabiedrībai, ka birokrātiem ir būtisks nodokļu maksātāju viedoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka skaļi tiek uzsvērts: sarunas ar iedzīvotājiem notikšot "par Latvijas nākotnes attīstību līdz 2050. gadam". "Sarunu mērķis ir iniciēt diskusijas par valsts un sabiedrības nākotni, stiprināt pilsoņu iesaisti lēmumu pieņemšanā, noskaidrot iedzīvotāju viedokļus un pieredzi, kā arī veicināt savstarpēju izpratni un cieņu starp dažādiem cilvēkiem un grupām, saglabājot cilvēcisko saikni un veidojot kopīgu redzējumu," teikts vēstulē.
Atmiņā uzreiz uzaust gan uzņēmēju pārmetumi politiķiem un ierēdņiem, ka viņu viedoklis vai priekšlikumi lielā daļā gadījumu tiek ignorēti, gan tieši tāpat daudz piemēru var atrast arī, tā teikt, parastā cilvēka dzīvē, kad iedzīvotāju iniciatīvas tiek nocirstas jau saknē. Tieši tādēļ skumīgu smīnu raisa arī Valsts kancelejas preses relīzē ierakstītā frāze: "Cilvēki ir mūsu Latvija, un tā ir lielākā vērtība. Mūsu mērķis ir veidot tādu Latviju, ar kuru tās iedzīvotāji saista savu nākotni. Tāpēc, ikdienā par to aizdomājoties, ir svarīgi sarunāties un ieklausīties ikvienā cilvēkā dažādās Latvijas vietās. Sadzirdot iedzīvotāju viedokli par to, kādu viņi vēlas redzēt Latvijas attīstību tuvākajās desmitgadēs, valsts pārvaldē varam pieņemt tādus lēmumus un izstrādāt tādas stratēģijas, kas saskan ar iedzīvotāju redzējumu."
Varbūt valsts pārvalde dzīvo pārliecībā, ka sabiedrība ir naiva un sagremos jebkādu tukšvārdību. Nāksies viņus apbēdināt – tā jau sen vairs nav.