Gada nogalē, ieviešot kārtējos pulcēšanās ierobežojumus, valdības pārstāvji īpaši cītīgi akcentēja, ka uz cilvēku pārvietošanos kā tādu tas neattiecoties. Kādas tam bija sekas? Ja veikali, kafejnīcas, izklaides vietas ciet, bet ceļot drīkst, daudzi svētku noskaņā brauca apciemot tuvākus un tālākus radus un draugus, rīkoja lielākas vai mazākas ballītes, kaut formāli arī tas bija liegts. Par to varējām pārliecināties gan no policijas ziņojumiem par sodiem, gan no tā, ka joprojām nemazinās saslimšana, neskatoties uz to, ka cilvēku kontaktēšanās ierobežojumi kļūst arvien striktāki. Tad jautājums: kāpēc bija jāpieļauj un tik ļoti jāreklamē pārvietošanās brīvība? Nepadomāja, kā cilvēki uz to reaģēs un ar kādām sekām tas draud? Tie eksperti, kuros valdība ieklausoties, par negatīvajām sekām nebrīdināja?
Otrs, kas pārsteidz, – turēšanās pie tā, ka itin visiem, tostarp medicīnas darbiniekiem, vakcinēšanās pret saslimšanu ar Covid-19 ir brīvprātīgā kārtā. Kāpēc? Jo valdībā esošie šo jautājumu saista ar demokrātiskām vērtībām? Tad jāsaka: beidziet liekuļot! Kāpēc tad potēšanās pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, rotavīrusa infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju u. c. dažādām cilvēku grupām saskaņā ar Vakcinācijas noteikumiem nav brīvprātīga? Vai varbūt pēc visa, kas pasaulē piedzīvots, kāds grib iestāstīt, ka Covid-19 nupat nosauktajām slimībām nav pielīdzināms?
Pie kā var novest šāda vakcinēšana brīvprātīgā kārtā? Ja ne visi mediķi būs vakcinēti, vīrusa izplatība ārstniecības iestādēs nebūs apturama un kā sekas tam – vēl ilgi cilvēki ar citām saslimšanām, tostarp vēzi, aiz piesardzības netiks uzņemti stacionāros vai pienācīgi ārstēti ambulatori. Tāpat neizbēgami, ka vakcinācija kā obligāts priekšnosacījums tāpat ar laiku būs dažādās dzīves situācijās, piemēram, dodoties uz ārzemēm. Kamēr vīruss nebūs pilnīgi zudis, mums ik pa laikam nāksies saskarties ar jautājumu: "Esat vakcinējies? Ja neesat vakcinējies, nevaram palīdzēt." Kāpēc gan uzreiz šo nedefinēt kā vispārēju un obligātu drošības pasākumu?