Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija
Peļņa no Krievijas gāzes tālākpārdošanas ir vairāk nekā iespaidīga

Starts Ziemeļu straumei 2

Vācijas varas iestādes devušas atļauju gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecībai valsts teritorijā un teritoriālajos ūdeņos. Kontinentālajā šelfā (īpašās ekonomiskās zonas analogs) būvdarbi ļauti jau kopš novembra. Atļaujas vēl tiek gaidītas arī no Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Krievijas, tomēr jau šobrīd skaidrs, ka būtisku šķēršļu gāzes vadam starp Krieviju un Vāciju vairs nav.

To nenobremzēs nedz Dānijas likumdevēju lemtais, ka valsts drīkst liegt būvdarbus tās teritoriālajos ūdeņos ne tikai ekoloģisku, bet arī politisku apsvērumu dēļ, nedz ASV atbalstītās Polijas un Ukrainas pretenzijas. Dānijas iespējamais aizliegums liktu būvniekiem vien nedaudz mainīt gāzes vada maršrutu, pagarinot to par dažiem desmitiem kilometru, kas uz vispārējā fona (ap 1200 km) nav īpaši būtiski, savukārt ASV nav gatavas ilgstošam politiskam un ekonomiskam konfliktam ar Vāciju ne Ziemeļu straumes 2, ne Polijas un Ukrainas interešu dēļ.

Berlīne tomēr ir citā svara kategorijā nekā Varšava un Kijeva.

Galvenā problēma gāzes vada pretiniekiem ir tā, ka Vācija (un arī vēl vairākas tā dēvētās vecās Eiropas valstis, tostarp Austrija un Francija) ir vitāli ieinteresēta gāzes vada būvniecībā kā ekonomisku, tā politisku apsvērumu dēļ. Lētas Krievijas gāzes piegādes pa maršrutu, kura ceļā nav starpnieku, ne tikai ļauj saglabāt augstu konkurētspēju būtiskām Vācijas ekonomikas nozarēm (īpaši ķīmiskajai rūpniecībai), bet arī padara Vāciju par galveno gāzes sadales punktu Eiropā. Savukārt kontrole pār energoresursu plūsmu nozīmē atbilstīgu politiskās ietekmes pieaugumu. Nedrīkst arī aizmirst par Vācijas enerģētikas gigantu interesēm, kuru peļņa no Krievijas gāzes tālākpārdošanas ir vairāk nekā iespaidīga.

Tajā pašā laikā Ziemeļu straumes 2 būvniecība, kas nu jau ar ļoti augstu ticamības pakāpi tiks pabeigta ieplānotajā laikā – līdz 2019. gada beigām, ir tikai cīņas pirmais posms. Gāzes vada pretiniekiem pat pēc tā uzbūvēšanas joprojām netrūks iespēju būtiski ierobežot Ziemeļu straumes 2 izmantošanas jaudas, kā arī radīt visdažādākos birokrātiskos šķēršļus tā ekspluatācijai. Tiesa, arī šajā gadījumā iznākums, visticamāk, būs labvēlīgs Vācijai, tomēr šādas kavēšanās dēļ Krievija vismaz būs spiesta būt kaut daļēji pielaidīgāka enerģētiskajās attiecības ar to pašu Ukrainu un Poliju, saglabājot vērā ņemamus gāzes tranzīta apjomus caur Ukrainu arī pēc 2019. gada.

Ilgtermiņā gāzes vada nākotne gan acīmredzami izlemta, to uzskatāmi apliecina arī izmaiņas Baltijas valstu nostājā – iebildumi pēdējā laikā kļuvuši klusāki un pieticīgāki.

Top komentāri

Kārklu vācietis
K
Vai kāds,kuram galvā ir smadzenes un nevis kartupeļu biezputra,par šādu iznākumu šaubījās ? Tad kādēļ neļāva Ventspils uzņēmumiem tās caurules glabāt ?
Trollis JT > Aksioma
T
Vai Tu vēlies, lai Vācija kļūtu nabagāka? Tas taču momentā atsauksies uz LV ekonomiku! Tev nepatīk Krievijas čekistu režīms? Bet Kazahstānas, Uzbekistānas un Ķīnasrežīms Tev ir mīļš? Kā pēc? Kādas ir Eiropas vērtības? Lūdzu, nosauc man trīs labas Eiropas vērtības, kuru dēļ būtu vērts mazināt Vācijas ekonomisko potenciālu!
reptilis
r
Jā...nebūtu stulbo amīšu ....varētu to Europu padalīt ....,a te pa vidu vēl kaut kādi vaukšķi....(slepenais CIP Putina domu pieraksts)
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neaizmirst par trūcīgākajiem

Sabiedrības labklājība ir tēma, par kuru tiek runāts gan mūsu valsts svētkos, gan ikdienā. Bieži tiek spriests, kā labklājības aspektā Latvija izskatās uz abu pārējo Baltijas valstu fona un uz kopēj...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē