Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +26 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 18. jūlijs
Rozālija, Roze

Studēt augstskolā ir vērts

Jauniešiem, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību un prāto, ko darīt tālāk, racionālāka izvēle var izrādīties studēšana augstskolā. To ļauj secināt Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās darba tirgus prognozes tuvākajiem 15–16 gadiem.

Dzīve gan var ieviest korekcijas jebkurās prognozēs. Jāatceras, ka 2020.–2022. gadā korekcijas iepriekš paustajās prognozēs visā pasaulē ienesa Covid-19 pandēmija. Savukārt pēdējos gados situāciju ietekmē ģeopolitiskā nestabilitāte, kas ir aktualizējusi militāro tematiku. 

Tomēr visaptveroša un nenoliedzama tendence ir tā, ka tautsaimniecībā aizvien plašāk ienāk tehnoloģijas, to vidū arī mākslīgā intelekta risinājumi, un sarūk darbavietu skaits mazkvalificētajā segmentā.

M paredz, ka līdz 2040. gadam pieprasījums pēc darbiniekiem "vienkāršajās profesijās varētu samazināties par 35,8 tūkstošiem darbavietu. Vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits varētu sarukt par gandrīz 26 tūkstošiem. Savukārt augstākās kvalifikācijas darbavietu skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 65 tūkstošiem, veidojot 454 tūkstošus darbavietu, t. i., gandrīz 51% no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā."

Protams, vajag apzināties to, ka augstskolas diploms vien nav veiksmīgas karjeras un finansiālās stabilitātes garants visam mūžam. Turklāt ne visas augstskolu piedāvātās studiju programmas nodrošina tādu specialitāti, kas tuvākajā laikā būs pieprasīta darba tirgū. EM jau ir paudusi brīdinājumu par sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un humanitārajās zinātnēs augstāko izglītību ieguvušo speciālistu pārprodukciju. Turklāt EM arī mudina apzināties, ka mākslīgā intelekta risinājumi var atņemt darba vietas ne tikai klientu apkalpošanas speciālistiem un tirdzniecībā nodarbinātajiem, bet arī grāmatvežiem, dizaineriem, datu analītiķiem un tipveida darbu veicējiem informācijas tehnoloģiju jomā.

Tomēr cilvēki ar augstāko izglītību ir mazāk pakļauti ilgstoša bezdarba riskam nekā tie, kuru izglītība ir pieticīga. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nodarbinātības līmenis augstāko izglītību ieguvušo cilvēku vidū pārsniedz 80%, bet personām ar doktora grādu – pat 90%. Turklāt augstākā izglītība profesionālo konkurētspēju ļauj saglabāt ilgāk, arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Protams, EM, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī citām ministrijām kopā ar augstskolām ir jārūpējas par to, lai studiju programmu saturs būtu atbilstošs XXI gadsimta realitātei. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka bez izglītotiem cilvēkiem Latvijas ekonomikas transformācija un labklājības palielināšana nebūs iespējama.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Matemātika ļauj labi pelnīt

Ekonomikas ministrijas šovasar publiskotās darba tirgus prognozes atklāj, ka tuvākajos gados Latvijā var pietrūkt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), dabaszinātņu, kā arī inženierzināt...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē