Dzīve gan var ieviest korekcijas jebkurās prognozēs. Jāatceras, ka 2020.–2022. gadā korekcijas iepriekš paustajās prognozēs visā pasaulē ienesa Covid-19 pandēmija. Savukārt pēdējos gados situāciju ietekmē ģeopolitiskā nestabilitāte, kas ir aktualizējusi militāro tematiku.
Tomēr visaptveroša un nenoliedzama tendence ir tā, ka tautsaimniecībā aizvien plašāk ienāk tehnoloģijas, to vidū arī mākslīgā intelekta risinājumi, un sarūk darbavietu skaits mazkvalificētajā segmentā.
M paredz, ka līdz 2040. gadam pieprasījums pēc darbiniekiem "vienkāršajās profesijās varētu samazināties par 35,8 tūkstošiem darbavietu. Vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits varētu sarukt par gandrīz 26 tūkstošiem. Savukārt augstākās kvalifikācijas darbavietu skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 65 tūkstošiem, veidojot 454 tūkstošus darbavietu, t. i., gandrīz 51% no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā."
Protams, vajag apzināties to, ka augstskolas diploms vien nav veiksmīgas karjeras un finansiālās stabilitātes garants visam mūžam. Turklāt ne visas augstskolu piedāvātās studiju programmas nodrošina tādu specialitāti, kas tuvākajā laikā būs pieprasīta darba tirgū. EM jau ir paudusi brīdinājumu par sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un humanitārajās zinātnēs augstāko izglītību ieguvušo speciālistu pārprodukciju. Turklāt EM arī mudina apzināties, ka mākslīgā intelekta risinājumi var atņemt darba vietas ne tikai klientu apkalpošanas speciālistiem un tirdzniecībā nodarbinātajiem, bet arī grāmatvežiem, dizaineriem, datu analītiķiem un tipveida darbu veicējiem informācijas tehnoloģiju jomā.
Tomēr cilvēki ar augstāko izglītību ir mazāk pakļauti ilgstoša bezdarba riskam nekā tie, kuru izglītība ir pieticīga. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nodarbinātības līmenis augstāko izglītību ieguvušo cilvēku vidū pārsniedz 80%, bet personām ar doktora grādu – pat 90%. Turklāt augstākā izglītība profesionālo konkurētspēju ļauj saglabāt ilgāk, arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Protams, EM, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī citām ministrijām kopā ar augstskolām ir jārūpējas par to, lai studiju programmu saturs būtu atbilstošs XXI gadsimta realitātei. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka bez izglītotiem cilvēkiem Latvijas ekonomikas transformācija un labklājības palielināšana nebūs iespējama.