Šī ministres iniciatīva ir pamanīta sabiedrībā un jau izpelnījusies ļoti pamatotu asu kritiku publiskajā telpā.
Protams, šodien telefons, planšete vai dators ar interneta pieslēgumu ir jau ierasta cilvēku, tajā skaitā lielas daļas bērnu, ikdienas sastāvdaļa. Turklāt tehnoloģijas dažādā līmenī un apjomā tiek izmantotas arī mācību procesā, īpaši šogad vīrusa Covid-19 krīzes laikā. Tomēr nekādi nevar piekrist ministres idejai likumā kā obligātu prasību tagad noteikt vecākiem pienākumu katram ģimenē esošajam skolēnam iegādāties tāda tehniskā līmeņa viedierīci un programmatūru, kas būtu piemērota attālinātam darbam mācību procesā un pārslodzes dēļ, tautas valodā runājot, "neuzkārtos".
Publiski pieejamajā informācijā par grozījumu projektu teikts: "...izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti, tai skaitā ierīce ar interneta pieslēgumu..." – šis teikums ļoti nepārprotami ļauj nojaust, ka šādu ierīci vecākiem nāksies iegādāties katram (!) skolas vecuma bērnam, kas finansiālā izteiksmē nozīmē vairākus simtus eiro par vienu ierīci. Jo nebūsim naivi – ar viedtelefonu var pietiekami ērti tiešsaistē piedalīties mācību stundā, taču pildīt rakstiskus uzdevumus šādā ierīcē ir praktiski neiespējami. Taču iespējams, tieši tādēļ projektā ir minēts termins "iekārta", kas savā ziņā atstāj plašu interpretācijas iespēju likumdevējiem jau pēc tam (ja gadījumā šī ideja tiks atbalstīta) definēt, ko vecākiem nāksies pirkt.
Taču vēl lielāks absurds ir likumā iekļaut vecākiem pienākumu nodrošināt skolas bērnam pieeju interneta pieslēgumam. Nav runa par pieslēgumu kā tādu, kas lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību arī ir – vai nu "pa vadiem, vai pa gaisu". Taču šeit ir cita nianse – lai arī komersanti sacenšas, kurš nodrošinās plašāku interneta pārklājumu valstī, tomēr ne visur tas ir pieejams, turklāt arī interneta nodrošinājuma kvalitāte nereti pieklibo. Ja privātās lietošanas ziņā to vēl varētu pieciest, tad gadījumā, ja Šuplinskas ideja tiks ieviesta dzīvē, būtisks jautājums ir par to, kā valdība panāks, ka neatkarīgi no tā, kur dzīvo izglītojamais, viņam 24/7 režīmā pastāvīgi būs pieejams stabils interneta pieslēgums. Katrā ziņā pašreiz šī ideja vairāk līdzinās sapņiem, bet par praktisko pusi, šķiet, ministrijā neviens vispār nav domājis.