Protams, mediju vide kopumā nav, kā mēdz teikt, bez grēka – reizēm tiešām mediji aiziet dažādu provokāciju pavadā un piedalās masu histērijas veicināšanā. Vēl nesen varēja vērot, kā vienas sabiedrisko attiecību aģentūras ap kādas privātpersonas dzīvi radītā kampaņa guva plašu rezonansi vairākos medijos, kā arī sociālajos tīklos un izvērtās par milzīgu masu histēriju. Šī un vēl vairākas citas masu histērijas liek domāt, ka visai pamatots ir pieļāvums, ko intervijā Dienai izteica telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs:
''Iespējams, ka notiek mēģinājumi izskaitļot vieglāk ietekmējamos sabiedrības pārstāvjus, ar kuriem nepieciešamības gadījumā ir viegli manipulēt.''
Taču Covid-19 izplatība nav nekāda pseidoproblēma, kas Latvijas un citu valstu iedzīvotāju dzīvi kopumā neietekmētu, Covid-19 esamība ir reāls fakts, un tādēļ iedzīvotājiem ir tiesības saņemt to informāciju, ko sniedz ĀM, Veselības ministrija, Slimību kontroles un profilakses centrs un vēl citas atbildīgās iestādes Latvijā un citur pasaulē. Tas, ka ziņa, piemēram, par karantīnas noteikšanu visā Itālijā kādam nepatīk, nepadara karantīnas pasākumus par neesošiem.
Protams, nevajag ļauties panikai! Un nevajag arī ticēt šokējošām viltus ziņām, kas klīst pa internetu, un nevajag sociālajos tīklos dalīties ar biedējošiem fotoattēliem, kuru ''autors'', visticamāk, ir fotošops, taču gribas ticēt, ka mēs esam gudra sabiedrība un protam atšķirt viltus ziņas un safabricētas fotogrāfijas no oficiālu iestāžu sagatavotas un ikvienam noderīgas informācijas.
Visas krīzes ātrāk vai vēlāk beidzas, un beigsies arī šī.
Pēc Covid-19 dzīve turpināsies un būs citas aktualitātes, taču pašreizējie apstākļi ir tādi, kādi tie ir.
Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas nekaitīguma komisāre Stella Kirjakidu šonedēļ Briselē pauda, ka ''Covid-19 ir ārkārtas situācija, kas mainās ik stundu, un ka ES ''dalībvalstīm jākoncentrējas uz vīrusa izplatības palēnināšanu''. Informācijas ignorēšana te nepalīdzēs.
Pravietisnejaukais
mjā